"Šobrīd mēs zinām, ka Covid-19 jau ir trešais biežākais nāves cēlonis," sacīja Ķīvīte-Urtāne.
Analizējot hospitalizācijas datus, pētnieki arī secinājuši, ka kopsakarā ar lielāku stacionēto Covid-19 pacientu skaitu, kā arī to, ka slimnīcās parasti nonāk sasirgušie ar vidēji smagu vai smagu slimības gaitu, pieaugusi arī hospitalizēto pacientu mirstība.
Tāpat pētījumā tika konstatēts, ka vairumam slimnīcu būtu jāveic izmaiņas Katastrofu plānos.
"Šobrīd visām slimnīcām tas plāns bija tāds: ja kaut kas, transportējam pacientus uz Latvijas Infektoloģijas centru (LIC). Tas šajā gadījumā nav iespējams, tāpēc ir jāveic izmaiņas, kurās ir jāparedz infekciozu pacientu ilgstoša uzturēšanās slimnīcās, kas nav specializētas, kā tas ir LIC gadījumā," skaidroja docente.
Tikmēr citā RSU pētījumā, kas tapis valsts pētījumu programmas laikā, un kura vadītāja bija pētniece Alise Tīfentāle, secināts, ka Covid-19 radītās krīzes laikā Latvijas iedzīvotāji vairāk paļaujas uz ģimenes locekļu un radinieku, nevis valsts atbalstu.
Reizē pētnieki noskaidrojuši, ka valdības piešķirtajiem pabalstiem ir bijusi liela nozīme krīzes situācijā, taču pabalstu piešķiršanas taisnīgumu Latvijas iedzīvotāji vērtējuši kā pretrunīgu.
Jau ziņots, ka šajā valsts pētījumu programmā pērn vasarā tika nolemts īstenot desmit projektus. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sniegtās informācijas, starptautiskie zinātniskie eksperti šiem desmit projektiem piešķīruši augstu novērtējumu - vidējais ekspertīzes konsolidētais vērtējums ir 12,98 no 15 iespējamajiem punktiem.
Kopā visās trīs tematiskajās jomās tika iesniegti 15 projektu pieteikumi.
IZM uzsvēra, ka pētījumu programmas galvenais mērķis ir ierobežot Covid-19 infekcijas slimības izplatību un aizsargāt iedzīvotājus, lai, īstenojot inovatīvus augstas gatavības zinātniskus projektus, steidzami atjaunotu ekonomisko darbību un sociāli aktīvu ikdienas dzīvi.