Ēnu ekonomikas Latvijā būtiskākās komponentes ir neuzrādītie ienākumi (42,1%), aplokšņu algas (40,2%) un neuzrādītie darbinieki (17,7%).
Savukārt Lietuvā ēnu ekonomika pērn veidoja 16,5% no IKP, kas ir kāpums par 1,5 procentpunktiem, bet Igaunijā attiecīgais rādītājs bija 15,4% no IKP, kas ir kāpums par 0,5 procentpunktiem.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šodien Rīgā notiek ikgadējā konference Ēnu ekonomika Latvijā, kurā prezentē pētījumu Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016.
2015.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā, pēc SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra pētījuma datiem, veidoja 21,3% no IKP, kas ir par 2,2 procentpunktiem mazāk nekā 2014.gadā. Lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veido neuzrādītie ienākumi (44,4%), seko aplokšņu algas (34,9%) un neuzrādītie darbinieki (20,7%).
“Rezultāti liecina, ka uzņēmēji visās trijās Baltijas valstīs uzskata, ka risks tikt pieķertiem par ieņēmumu, algu un darbinieku neuzrādīšanu ir relatīvi augsts. Tomēr vismaz ceturtā daļa aptaujāto uzņēmumu visās Baltijas valstīs neuztver pieķeršanas sekas kā būtiskas.” Saskaņā ar pētījuma datiem, mazāki un jaunāki uzņēmumi proporcionāli vairāk iesaistās ēnu ekonomikā, nekā lielāki un vecāki uzņēmumi. Tomēr atšķirības starp dažāda lieluma uzņēmumu kategorijām nav izteiktas, arī dažas lielas kompānijas sniedz ievērojamu pienesumu ēnu ekonomikai," norāda viens no autoriem Arnis Sauka.
“222 000 jeb 25 % no darbspējīgajiem iedzīvotājiem saņem “aplokšņu” algas. Šie cilvēki ir apdalīti, jo nevar pilnā mērā izmantot savas iespējas un saņemt valsts garantētos pabalstus, piemēram, apmaksātu slimības lapu. Šī paša iemesla dēļ 39 000 māmiņu saņem samazināto maternitātes pabalstu un 16 000 iedzīvotāju - samazināto valsts vecuma pensiju. Šāda situācija nav normāla – ir jārisina nabadzības problēma, kā arī valsts pārvaldes institūcijām jāsāk intensīvi skaidrot sabiedrībai, kur paliek cilvēku samaksātie nodokļi,” sacījusi VID vadītāja Ilze Cīrule.