Certus vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka IKT ir viens no prioritārajiem Certus definētajiem valsts attīstības virzieniem. "Izmaiņas šajā nozarē notiek strauji. Jāizvēlās - vai nu ļausim šīm izmaiņām mūs noķert kā pēdējos, vai arī būsim vieni no pirmajiem, kas virza IKT procesus, vai vismaz stāv cieši klāt šīm izmaiņām," sacīja Dombrovskis.
Viņš norādīja, ka visas izmaiņas IKT nozarē virza pasaules mēroga giganti, piemēram, Facebook, Google, Apple un citi. "Mēs varētu izvēlēties meistara-mācekļa attiecības - pieslēgties šiem gigantiem un palīdzēt radīt jaunos produktus, vienlaikus pašiem mācoties. Jāņem vērā, ka IKT giganti savu darbību izvērš vai nu tuvu pie klientiem, kuru Latvijā nav, vai arī tur, kur ir pieejams pietiekami kvalificēts darbaspēks, turklāt, par zemāku cenu. Šajā ziņā mēs būtu interesanti globālajām kompānijām, jo darbaspēka izmaksu ziņā Latvija ir līdzvērtīga Polijai, Ungārijai, Lietuvai," sacīja Dombrovskis.
Certus vadītājs norādīja, ka lielākas problēmas rada speciālistu skaits - IKT pamatstudiju programmas Latvijā ik gadu vidēji absolvē 670 jaunie speciālisti, taču tas nav pietiekami. Certus prognozē - lai nodrošinātu nozares attīstību un apmierinātu citu nozaru pieprasījumu pēc IT speciālistiem, tuvākajos gados kopējo IT jomas studiju beidzēju skaitu būtu nepieciešams palielināt līdz pat 3000 gadā.
"Ar vietējiem resursiem tas ir neiespējami. Pat palielinot IKT studentu īpatsvaru no pašreizējiem 8,2% līdz 11,1%, samazinot studiju laikā "atbirušo" skaitu par 10 procentpunktiem, palielinot meiteņu interesi par IKT studijām - maksimālais absolventu skaits, ko Latvija varētu nodrošināt ar iekšējiem resursiem, būtu ap 1000 speciālistu gadā," sacīja Dombrovskis.
Viņš norādīja, ka pēc izglītības programmu satura Latvijas augstskolu IKT programmas neatpaliek no populārāko ārvalstu augstskolu programmām, tāpēc Latvijai ir labas iespējas piesaistīt ārvalstu IKT studentus, lai nodrošinātu 2000 000 speciālistu gadā.
"Ja mums būs 3000 IKT specialitāšu absolventu gadā, Latvija parādīsies globālo IKT uzņēmumu kartē un kļūs tiem interesanta. Jāņem vērā arī tas, ka ģeopolitiskās situācijas dēļ Rietumos pieaug neuzticība IKT risinājumiem, kas radīti Austrumos. Daudzi uzņēmumi pieprasa pārcelt IKT darbavietas uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, piemēram, Poliju. Arī Latvija ir ES valsts un varam kļūt pievilcīgi globālajiem uzņēmumiem, ja radīsim saprātīgu izglītības piedāvājumu, kā sagatavot nepieciešamos 3000 speciālistus gadā," sacīja Dombrovskis.
Patlaban liela daļa studentu, kas uzsāk IKT studijas, tās nepabeidz. Latvijas Universitātes dati liecina, ka pēc pirmā semestra tiek atskaitīti apmēram 30% no Latvijas universitātes IKT pamatstudiju programmās uzņemtajiem studentiem, bet pēc otrā semestra - vēl aptuveni 15% studējošo. "Situācija ir līdzīga arī citās Latvijas augstskolās. Atbirušo skaitu ilgtermiņa periodā var mazināt, uzlabojot nākamo studentu priekšzināšanas matemātikā un citos tehnoloģiju un inženierzinātņu priekšmetos, iespējams, arī īstermiņā - pilnveidojot atlases procesu un individuāli strādājot ar studentiem, kuriem ir grūtības iekļauties studiju procesā," norādīja Certus vadītājs.
Viņš norādīja, ka, lai piesaistītu studentus no ārzemēm, sadarbībā ar IKT uzņēmumiem būtu nepieciešams izveidot jaunu vai pielāgot kādu no esošajām augstskolu IKT studiju programmām. Radītajam piedāvājumam būtu jābūt finansiāli konkurētspējīgam ar precīzi iezīmētām karjeras iespējām pēc studiju beigšanas. Tāpat programmai būtu jābūt pretimnākošai attiecībā uz apmācību valodu, ļaujot studijas uzsākt svešvalodā.
Pēc pētījuma prezentācijas sekojušajā diskusijā SIA Latvijas mobilais telefons prezidents Juris Binde norādīja, ka intereses radīšanai par matemātiku vidusskolas posms ir stipri novēlots. "Jāsāk jau bērnudārzā un pamatskolā un jāsāk ar loģiskās domāšanas veicināšanu. Virkne nozaru nespēj ieviest IKT risinājumus, jo nav mentoru, kas varētu šo jomu attīstīt. Nevienu nevar piespiest kaut ko attīstīt, ja nejūt pēc tā vajadzību, tāpēc sabiedrībā ir jārada šī vajadzība," sacīja Binde.
Savukārt telekomunikāciju iekārtu ražošanas uzņēmuma SAF Tehnika līdzīpašnieks Normunds Bergs uzsvēra, ka nedrīkst runāt tikai par software cilvēkiem - programmētājiem, kodētājiem. "Nedrīkstam aizmirst arī hardware jomu un jāgatavo arī šīs jomas speciālisti. Inženierus sagatavojam vēl mazāk par programmētājiem un tā jau drīz varam nonākt pie situācijas, ka nebūs cilvēku, kuri saprastu, kas datoram ir iekšā un kā to uzbūvēt," sacīja Bergs.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa sacīja, ka IKT programmas jau tagad ir prioritāte daudzās augstskolās. Tomēr, pirms piesaistīt 2000 ārvalstu studentus, ir jādomā arī par to, kas šīs studijas apmaksās. "Pat ja mēs pārnestu uz IKT programmām visu valsts finansējumu no citām programmām, tomēr nespētu nodrošināt šīs 2000 studiju vietas gadā. Te ir jādomā par IKT jomas uzņēmumu iesaisti šo studiju vietu nodrošināšanā," sacīja Kiopa.