Turklāt mūsu valstī atbalsts demokrātijai apvienojumā ar tirgus ekonomiku ir daudz zemāks nekā vidēji visā tā dēvētajā Eiropas pārejas reģionā, kur 34% ļaužu priekšroku dod demokrātijai kā labākajai politiskās pārvaldes formai un tirgus ekonomikai kā labākajai ekonomikas sistēmai.
Par to liecina Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) un Pasaules Bankas (PB) jaunākais pētījums Life in Transition (Dzīve pārejas periodā), kas veikts pērnā gada nogalē.
"Ekonomikas krīze negatīvi ietekmēja [Latvijas] iedzīvotāju attieksmi pret demokrātiju un tirgus ekonomiku, kā dēļ aptuveni 20% respondentu [Latvijā tagad] uzskata, ka zināmos apstākļos būtu pieņemama autoritāra valdība apvienojumā ar plānveida ekonomiku. Tāpat kā lielākajā daļā pārejas ekonomiku, aptaujas dalībnieki [Latvijā] dotu priekšroku dzīvei valstī ar spēcīgu ekonomisko izaugsmi, bet mazākām politiskajām brīvībām," secina pētījuma autori.
Šādu situāciju pētnieki skaidro ar to, ka Latvijā 56% mājsaimniecību atzinušas, ka cietušas ekonomikas krīzē, bet visā Eiropas pārejas reģionā vidēji šādu mājsaimniecību īpatsvars ir mazāks jeb 49%, bet Rietumeiropā – 31%.
Kopš 2006.gada, kad tika veikts iepriekšējais pētījums, Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi ir samazinājusies, un pašlaik mūsu valstī ar dzīvi ir apmierināti vien 38% aptaujāto ļaužu iepretim vidēji 43% pēcpadomju reģionā un 71% Rietumeiropā.
Savukārt, izvērtējot savas valsts sociālekonomisko modeli, 50% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pauduši viedokli, ka dzīvo valstī, kurā pastāv visas politiskās brīvības, bet ekonomikas izaugsme ir vāja. Savukārt gandrīz tikpat daudz respondentu uzskata, ka Latvijā ir neliels skaits politisko brīvību un gauss tautsaimniecības pieaugums.
Pētījumā secināts, ka atbalsts demokrātijai apvienojumā ar tirgus ekonomiku ir krities visā Centrālajā un Austrumeiropas reģionā, jo tas visvairāk cietis pēdējo četru gadu ilgušajā kredītu krīzē.
"Diezgan satraucoši ir tas, ka attieksme pret demokrātiju un tirgus ekonomiku kopš 2006.gada ir kļuvusi mazāk pozitīva visās Eiropas Savienības jaunajās dalībvalstīs, izņemot Bulgāriju," atzīts pētījumā.
Tā autori vērš uzmanību uz faktu, ka vairāk nekā divas trešdaļas mājsaimniecību bijušajās sociālisma valstīs ir cietušas krīzē un bijušas spiestas samazināt tēriņus pārtikai un veselības aprūpei – krīzē cietušo Austrumeiropas mājsaimniecību īpatsvars ir divas reizes lielāks nekā Rietumeiropā, kur tika veikts analoģisks pētījums.
Atbalsts demokrātijai ir krasi pieaudzis tikai četrās pārējas ekonomikas valstīs – Armēnijā, Gruzijā, Tadžikistānā un Uzbekistānā – šajās valstīs demokrātijai atbalstu pauduši vairāk nekā 70% aptaujāto iedzīvotāju, kas atbilst demokrātijas atbalsta līmenim Zviedrijā, Vācijā, Francijā, Lielbritānijā un Itālijā.
Pētījums, kura ietvaros tika aptaujāti gandrīz 39 tūkstoši mājsaimniecību 34 Eiropas valstīs, liecina, ka pērnā gada nogalē demokrātiju un tirgus ekonomiku vidēji atbalstīja respondentu mazākums – attiecīgi 45% un 40% respodentu.
ERAB dibināta 1991.gadā, lai palīdzētu bijušajām padomju bloka valstīm Eiropā un Vidusāzijā pāriet uz tirgus ekonomiku. Banka darbojas 29 valstīs.
ERAB pieder 61 valstij un divām starpvaldību institūcijām. Tā iegulda galvenokārt privātajā sektorā.