Pētījumā arī atklāts, - liela daļa Baltijas iedzīvotāju uzskata, ka pērn nelegālo cigarešu, alkohola un degvielas lietošanas apmēri ir pieauguši.
Kā atzīst LBTI vecākais eksperts un galvenais pētnieks Vitauts Zukausks, sabiedrības viedoklis attiecībā uz nelegālo preču patēriņu ir ļoti svarīgs, jo paši iedzīvotāji arī ir patērētāji. "Kā mēs redzam, iedzīvotājiem visās Baltijas valstīs ir tendence attaisnot kontrabandu, taču Latvijā un Lietuvā kontrabanda un šādu preču patēriņš tiek attaisnots vairāk nekā Igaunijā," sacīja Zukausks.
Kā galvenos iemeslus, kas liek atbalstīt kontrabandu, pētījuma dalībnieki nosaukuši pieaugošās preču cenas, tai skaitā nodokļus, un arvien sarūkošos ienākumus. Vēl viens būtisks iemesls ir iespēja gūt peļņu no lielajām cenu atšķirībām starp Baltijas valstīm un tuvējām kaimiņzemēm, kurās nepastāv Eiropas Savienības valstīs noteiktais augstais un obligāti piemērojamais akcīzes nodoklis degvielai, alkoholiskajiem dzērieniem un cigaretēm.
Cenu atšķirību kā būtisku kontrabandu ietekmējošo faktoru aptaujā minējuši 50% respondentu no Latvijas, 55% no Igaunijas un 46% no Lietuvas. Turklāt ceturtdaļa Latvijas un proporcionāli tikpat daudz Lietuvas iedzīvotāju uzskata, ka vēl viens svarīgs iemesls kontrabandai ir korupcija. Starp Igaunijas iedzīvotājiem gan tā domā tikai katrs desmitais.
Visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāji pētījumā atzinuši, ka visefektīvākais veids kontrabandas un nelegālo preču aprites apkarošanai ir nodokļu pazemināšana, lai panāktu cenu samazināšanos.
Kā otro efektīvāko līdzekli cīņai pret nelegālo preču izplatību Lietuvas un Latvijas iedzīvotāji nosaukuši uzņēmējdarbību ierobežojošā valsts regulējuma samazināšanu. Tikmēr Igaunijas iedzīvotāji pauduši viedokli, ka otrs efektīvākais veids kontrabandas mazināšanai ir robežkontroles pastiprināšana.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš Latvijas iedzīvotāju lielo toleranci pret kontrabandu nosauca par šokējošu, turklāt viss, ko šobrīd darot tiesībsargājošās iestādes, ir "cīņa ar lielām vējdzirnavām".
Endziņš atkārtoja jau visiem zināmo patiesību, proti, nelegālais tirgus rada milzīgus zaudējumus uzņēmējiem un valstij, taču cīņā pret kontrabandu un ēnu ekonomikas mazināšanā nepieciešams iesaistīties visiem.
"Pētījums faktiski norāda, ka akcizēto preču kontekstā šie zaudējumi ir apmēram 240 miljoni latu. Tas ir precīzi tik daudz, cik 2012.gadā apgrozīja visi valstī esošie mikrouzņēmumi kopumā. Ko var izdarīt par 240 miljoniem latu - tas ir katram skaidrs," uzsvēra Endziņš.
Endziņš arī atgādināja par valsts atbildību, pieņemot neapdomīgus ierobežojumus un regulējumus attiecībā uz akcizētajām precēm. Šādi rīkojoties iedzīvotāju atkarības nemazinās un faktiski tiek veikts atbalsts "pelēkajai zonai" un tiem, kas darbojas "uz robežas". Ņemot vērā iepriekšminēto, Endziņš atgādināja savulaik plašu ievērību izpelnījušos aizliegumu pēc plkst.22 iegādāties alkoholu. Šī aizlieguma rezultātā saradās daudz veikaliņu "ar pāris krēsliem telpā", kas sevi tagad pozicionē kā kafejnīcas, kurās brīvi pieejams alkohols cauru diennakti.
"Pieņemot jaunus neapdomīgus ierobežojumus - tā būs īstenībā palīdzība pelēkajai ekonomikai. Tas ir valsts politikas jautājums. Sakarība ir diezgan skaidra - jo augstāks labklājības līmenis, jo zemāki būtu nodokļi akcīzes precēm, jo mazāka būtu kontrabandas problēma. Vainīgi šobrīd ir visi [kontrabandas problēmā]. Regulējums, kas ir šobrīd likumos, tajā skaitā nodokļu likmes - veicina kontrabandu. Tas ir pilnīgi skaidrs," uzsvēra Endziņš.
Lai arī par kontrabandu ir paredzēta kriminālatbildība un likumsargi katru dienu aiztur kontrabandistus, diemžēl Latvijā kontrabandas noziegumi, tēlaini runājot, "netiek uzskatīti par noziegumiem", žurnālistiem atzina Muitas Kriminālpārvaldes priekšnieks Edijs Ceipe. Muitas iestādes pagājušā gadā Latvijā izņēma no nelegālās aprites 93 miljonus cigarešu, kas ir vairāk nekā iepriekšējos gados, bet Igaunijā, kur tolerance pret kontrabandu ir zemāka, izņemti apmēram 16 miljoni smēķu.
Protams, mazinoties ienākumiem, tolerance pret kontrabandu palielinās, taču viņš uzskata, ka tikai ar "rungas metodi" un aizturēto sēdināšanu cietumos kontrabandas mazināšanā netiks panākts vēlamais efekts.
Ceipe secina, ka pašreizējos apstākļos kontrabandistu morāle par saviem pastrādātajiem noziegumiem atgādinot Robina Huda metodes, proti, pārkāpēji apgādā tos, kuri nevar atļauties legālo preci iegādāties. "Vai tas ir pensionārs, kurš vēlas nosvinēt svētkus, vai ikdienas smēķētājs, kuru nevienu nespēs atrunāt no netikuma pārtraukšanas," piebilda Ceipe.
"Kājas šādai morālei aug" no tā, ka Latvijas iedzīvotāji vēl nav izgājuši tiesiskās apziņas evolūcijas ceļu, uzskata Ceipe. Sabiedrības atmiņā vēl palikuši padomju laiki, kad daļai cilvēku bija pieejama tā sauktā blatu sistēma vai papildu labumu gūšana no oficiālās darbavietas. Tāpat amatpersonas vēl tiek pieķertas izmantojam valsts auto privātām vajadzībām, un tieši šie apstākļi pagaidām nemaina sabiedrības tiesisko apziņu par kontrabandas precēm.
"Sabiedrība to redz tā - ja kaut kas ir atļauts vieniem kungiem, tad kāpēc lai arī mēs nevarētu. Nākamais paraugs ir nodokļu nemaksāšana, kas uztverta kā izmanīga uzņēmējdarbības forma. Kamēr būs attaisnojama braukšana par zaķi sabiedriskajā transportā, tikmēr arī kontrabandas preču iegāde nešķitīs nekas īpašs," uzsvēra Muitas Kriminālpārvaldes priekšnieks.
Spinter research pēc LBTI pasūtījuma minēto pētījumu veica, aptaujājot kopumā 3033 Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus. Latvijā tika aptaujāti 1026 cilvēki, Lietuvā - 1004, bet Igaunijā - 1003. Respondentu vecums bija no 18 līdz 75 gadiem.
Pētījums par iedzīvotāju attieksmi pret kontrabandu un nelegālo preču patēriņu tiek veikts kopš 2004.gada, taču respondenti no visām trim Baltijas valstīm tajā tika aptaujāti otro reizi.