Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019.gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse jeb 46% iedzīvotāju nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.
Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi - Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).
Kontrabandas degvielu Latvijā pēdējā gada laikā iegādājušies 3% Latvijas iedzīvotāju, 4% Lietuvas iedzīvotāju un 0,5% Igaunijas iedzīvotāju.
Savukārt kontrabandas alkoholu pirkuši 3% Latvijā, 2% Lietuvā un 1% Igaunijas iedzīvotāju.
Kaktiņš informēja, ka 72% aptaujāto Latvijā, 71% Lietuvā un 84% Igaunijā pēdējā gada laikā nav iegādājušies kontrabandas preces, piemēram, cigaretes, citus tabakas un nikotīna izstrādājumus, alkoholu vai degvielu, kā arī un nezina draugus vai paziņas, kas to būtu darījuši. Savukārt visbiežāk iegādātās kontrabandas preces ir cigaretes vai citi tabaku un nikotīnu saturoši izstrādājumi.
Baltijas valstu iedzīvotāji kontrabandas preces galvenokārt iegādājās tādēļ, ka tās bija ievērojami lētākas un izdevīgākas nekā legālās preces - tā atzina 91% respondentu Latvijā, 92% - Lietuvā un 80% Igaunijā, kuri paši bija iegādājušies kontrabandas preces pēdējā gada laikā.
Kā vēl vienu faktoru, kas veicina kontrabandas preču iegādi, 21% Latvijā, 22% Lietuvā un 27% Igaunijā minējuši, ka kontrabandai ir tāda pati kvalitāte kā legālajām precēm.
Savukārt 34% Igaunijā, 12% Lietuvā un 8% Latvijā norādījuši, ka pērk kontrabandu, jo legāli šādas preces nav iespējams nopirkt.
Iegādājoties kontrabandas preces, Latvijas respondenti visbiežāk pēdējā mēneša laikā ietaupījuši vairāk nekā 30 eiro (48%), Lietuvā - 10-29 eiro (43%), bet Igaunijā - vairāk nekā 50 eiro (30%).
Kaktiņš sacīja, ka 69% aptaujāto Latvijā, 71% Lietuvā un 85% Igaunijā nezinātu, kur nepieciešamības gadījumā iegādāties kontrabandas preces.
Latvijā (25%) un Lietuvā (17%) iedzīvotāji visbiežāk zinātu, kur nopirkt kontrabandas cigaretes. Igaunijā to zinātu 5% iedzīvotāju. Savukārt, kur iegādāties kontrabandas alkoholu, Latvijā zinātu 12%, Lietuvā - 10%, bet Igaunijā - 3%.
Respondenti bija skeptiski par Latvijā plānotajiem aizliegumiem un ierobežojumiem bezdūmu produktiem. Ja tiks aizliegta e-cigarešu, karsējamās tabakas un nikotīna spilventiņu ar dažādām garšām/smaržām tirdzniecība, respondenti Latvijā un Igaunijā visbiežāk (attiecīgi 45% un 58%) uzskata, ka patērētāji šos produktus iegādāsies nelegāli internetā, ārvalstīs, vai no kontrabandistiem. 27% Latvijas un 22% Igaunijas aptaujāto domā, ka šo produktu patērētāji atgriezīsies pie cigarešu smēķēšanas vai citu tabakas un nikotīna izstrādājumu lietošanas.
Vērtējot Baltijas valstīs īstenotos kontrabandas apkarošanas pasākumus, 61% iedzīvotāju Latvijā un Lietuvā tos vērtē kā nesekmīgus, bet Igaunijā tā domā 28% iedzīvotāju.
Pastiprināt cīņu ar kontrabandu vēlētos 54% Latvijas iedzīvotāju, 56% - Lietuvā, bet 52% - Igaunijā. Savukārt 26% Latvijas iedzīvotāju, 16% Igaunijā un 9% Lietuvā uzskata, ka ar kontrabandu neko nevajag darīt un jāatstāj visu, kā ir.
Pirmo reizi pētījumā noskaidrota arī Baltijas valstu iedzīvotāju attieksme pret Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iegādi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Kaktiņš secināja, ka Latvijā sabiedrības attieksme pret šādu preču iegādi mainījās būtiski mazāk nekā kaimiņvalstīs. 68% Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Krievijā ražotu preču iegādi nemainījās, 21% - pasliktinājās un 5% - uzlabojās, kamēr tikai 46% Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju attieksme pret Krievijā ražotām precēm nemainījās, 42% - pasliktinājās, bet 2% Lietuvā un 7% Igaunijā - uzlabojās.
Līdzīgus secinājumus pētījumā var izdarīt par attieksmi pret Baltkrievijā ražotām precēm - 73% Latvijas iedzīvotāju attieksme nemainījās, 17% pasliktinājās un 6% - uzlabojās. Lietuvā 56% iedzīvotāju attieksme nemainījās, 32% pasliktinājās un 2% - uzlabojās, bet Igaunijā 52% iedzīvotāju attieksme nemainījās, 35% pasliktinājās un 8% - uzlabojās.
Pētījums veikts, aptaujājot 1006 iedzīvotājus Latvijā, 967 - Lietuvā un 917 Igaunijā vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Latvijā saskaņā ar KPMG pētījuma datiem, nelegālo cigarešu tirdzniecība pēdējā gada laikā visās Baltijas valstīs samazinājās, veidojot 13,5% no kopējā cigarešu patēriņa Latvijā, 17,3% - Lietuvā un 10,8% Igaunijā.
Latvijā nelegālā cigarešu tirdzniecība pēdējos gados pakāpeniski samazinās, mazinoties cigarešu kontrabandai no Baltkrievijas, vienlaikus pieaug viltoto, visbiežāk Eiropas Savienībā nelegāli ražoto, cigarešu īpatsvars. 2023.gadā 61,5% no kontrabandas un viltotajām cigaretēm Latvijā veidoja t.s. “baltā kontrabanda,” galvenokārt, no Baltkrievijas, savukārt 38,4% bija viltotās cigaretes. Pagājušā gadā Latvijas valsts budžets zaudēja vairāk nekā 43 miljonus eiro par nelegālām cigaretēm nesamaksāto nodokļu dēļ.
“Lai gan pēdējos gados cigarešu kontrabandas apjoms Latvijā ir samazinājies, tomēr tas joprojām ir būtiski augstāks, nekā vidēji Eiropas Savienībā. Kontrabandas cigaretes Latvijā vēl arvien pārsvarā tiek ievestas no Baltkrievijas, par spīti tam, ka pēc Krievijas uzsāktā kara Ukrainā robeža ar Baltkrieviju tiek pastiprināti kontrolēta. Tāpat aktuāla tendence visā Eiropā, tostarp Latvijā, ir cigarešu viltošanas un nelegālās ražošanas apjoma pieaugums. Redzam arī būtiskus citu tabakas un nikotīna produktu nelegālās tirdzniecības riskus. Tādēļ Latvijā ir īpaši svarīgi veidot pārdomātu un samērīgu akcīzes nodokļa politiku, ņemot vērā akcīzes nodokļa likmes kaimiņvalstīs, un apsvērt samērīgus tirdzniecības ierobežojumus, kuru ievērošanu būs iespējams nodrošināt. Tāpat jāstiprina tiesībsargājošo institūciju kapacitāti un pārrobežu sadarbību nelegālās ražošanas novēršanai,” norāda SIA “Philip Morris Latvia” ārējo attiecību vadītāja Madara Apsalone.
Nacionālo kontrabandas problemātikas forumu "Cīņa ar kontrabandu - izaicinājumi un panākumi" organizē biedrība "Business Against Shadow Economy" (BASE) un "SSE Riga" sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.