Izglītības kvalitātes monitoringa pilnveidei Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) plāno līdz 2029. gadam tērēt 21,2 miljonus eiro, no kuriem 85% segs ES fondi. Tā nepieciešamību IZM pamato ar to, ka līdz šim pētījumos akcents netika likts uz katra bērna individuālajam spējām un progresu. Lielākoties tie balstījās uz centralizēto eksāmenu rezultātiem, kas jau ir krietni novēlots etaps. Šis rīks dos iespēju sniegt mērķētu atbalstu katram, sākot jau no pirmsskolas.
Nozares arodbiedrība gan apšauba tādu izdevumu lietderīgumu, norādot, ka nevajag ieguldīt naudu kārtējos mērījumos, bet gan problēmu risinājumos, tostarp mācību līdzekļos, kuru joprojām trūkst.
Patlaban skolēniem nepieciešamais atbalsts tiek sniegts novēloti, trūkst objektīvu datu par katra bērna individuālo sniegumu un izaugsmi, pašreizējo situāciju raksturo IZM. Pilnveidotais rīks ļaus skolēniem un vecākiem sekot līdzi galveno prasmju rādītājiem. Savukārt izglītības iestādēm būs iespēja konstatēt tās stiprās un vājās puses, identificēt klases un skolēnus, kuriem vajadzīgs atbalsts, un pārliecināties par tā efektivitāti. Arī pašvaldībai tas būs ieguvums, jo varēs iepazīties ar datos balstītu skolu snieguma analīzi un atbilstošu reģionālo politiku, – tādus ieguvumus iesaistītajām pusēm uzskaita IZM.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 28. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.60