Kā sacīja Krūmiņš, Latvijas tuvākie "konkurenti" ir Slovēnija ar diviem miljoniem iedzīvotāju un Maķedonija ar 2,1 miljonu iedzīvotāju. "Ir arī mazākas valstis - Kosova, Igaunija, Kipra, Melnkalne, Luksemburga, Malta, Islande," piebilda Krūmiņš. "Islandē dzīvo tikpat iedzīvotāju, cik Pārdaugavā," viņš skaidroja.
Runājot par Rīgu, Krūmiņš norādīja, ka apdzīvotība Latvijā ir ļoti neviendabīga. "Latvijas īpatnība ir tā, ka ir ārkārtīgi liela iedzīvotāju koncentrācija galvaspilsētā, kurā dzīvo 32% valsts iedzīvotāju," viņš uzsvēra.
No Eiropas reģiona valstīm lielāka iedzīvotāju koncentrācija galvaspilsētā ir tikai Īslandē, kur Reikjavīkā dzīvo 36% valsts iedzīvotāju.
Salīdzinoši Tallinā dzīvo 31% Igaunijas iedzīvotāju, Nikosijā dzīvo 29% Kipras iedzīvotāju, bet Lisabonā apmetušies 27% Portugāles iedzīvotāju.
Krūmiņš arī minēja kādu "maģisko skaitli" Latvijas demogrāfijā - 1,9 miljoni. "Latvijas demogrāfiskā attīstība diezgan būtiski atšķiras no pārējās pasaules, un ir tāds "maģiskais skaitlis" - 1,9 miljoni, kam mēs arī tagad apmēram atbilstam," viņš teica.
1,9 miljoni iedzīvotāju Latvijā bijuši 1897.gada tautas skaitīšanā, 1940.gadā un 1950.gadā.
"Protams, bija arī kāpumi līdz 2,5 miljoniem iedzīvotāju pirms Pirmā un Otrā pasaules kara, bet faktiski ir grūti atrast pasaulē tādu valsti, kurā būtu līdzīga statistika," piebilda Krūmiņš.
Jau ziņots, ka, pēc provizoriskiem datiem, 2015.gada 1.augustā iedzīvotāju skaits Latvijā bija 1,978 miljoni un tas ir par 88 500 iedzīvotāju mazāk nekā 2011.gadā.
Kā informēja Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja Aija Žīgure, pēdējo četru gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 88 500, no tiem starptautiskās ilgtermiņa migrācija veidojusi 54 800 lielu samazinājumu, bet dabiskā kustība - 33 700.
"Šajā laikā no Latvijas izceļojuši 97 000 iedzīvotāju, bet no citām valstīm ieceļojuši 42 200, no tiem 65% ir tie Latvijas iedzīvotāji, kas atgriežas no ārvalstīm," piebilda Žīgure.
Žīgure arī norādīja, ka, salīdzinot ar 2011.gada tautas skaitīšanas rezultātiem, iedzīvotāju skaits audzis deviņos no 116 Latvijas novadiem, un tie visi bijuši Pierīgas reģiona novadi. "Vislielākais iedzīvotāju skaita pieaugums bijis Mārupes novadā, kur to skaits palielinājies par 11,5%," turpina Žīgure. "Savukārt lielākais iedzīvotāju skaita kritums bijis Latgales reģionā, tam samazinoties par 7,7%."