"Nepārtraukta mācīšanās un periodiska pārkvalificēšanās būs vienīgais veids, kā nodrošināt nodarbinātību," Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kurā tika skatīts jautājums par pieaugušo izglītību, uzsvēra konsultāciju uzņēmuma ERDA vadītāja un stratēģiskā konsultante Zane Čulkstēna.
Sadrumstalota sistēma
Kā pamatproblēmas šajā jomā Čulkstēna saskata sistēmas sadrumstalotību, zemo analītisko kapacitāti (lēmumi netiek pieņemti datos balstītā veidā un savlaicīgi), arī to, ka fokuss vērsts uz nozarēm un profesijām, nevis prasmēm. Mīnuss ir zemas kvalitātes apmācības programmas, kurās netiek vērtēta reālā ietekme uz nodarbinātību, algu un karjeru, kā arī zema sabiedrības un uzņēmumu informētība un izpratne.
Latvijā ir virkne vājo punktu, kas atstāj iespaidu uz darba tirgu, piemēram, daudz mazkvalificētu darbinieku, vājas digitālās un svešvalodu prasmes, maz darba devēju iesaistīti profesionālajā tālākizglītībā. Arī valsts maz un neefektīvi investē šajā jomā, pamatā to balsta ES finansējums. Galvenais spēlētājs ir Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), kas "apsaimnieko" lielu nodarbinātības apmācību programmu, kuras mērķis līdz 2023. gadam apmācīt ap 55 000 nodarbināto, novēršot darba kvalifikācijas neatbilstību darba tirgum. Tās finansējums – 47 miljoni eiro (ap 1000 eiro vienam cilvēkam). Čulkstēna atgādināja, ka patlaban par prioritārām ir nosauktas 11 tautsaimniecības nozares (būvniecība, drukas un mediju tehnoloģijas, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, IKT, ēdināšanas pakalpojumi un tūrisms, enerģētika, kokrūpniecība u. c), un, lai arī tās "ir labas nozares, taču saraksts nav pilnīgs". Arī no nodarbinātības un algas viedokļa tās nav uz vienādiem svaru kausiem liekamas.
Komplekss risinājums
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības jomas vadītājs Rihards Blese uzskata, ka no valsts puses būtu nepieciešams komplekss piedāvājums, sekmējot gan indivīda iespējas sevi pilnveidot, gan ieguldot valsts finansējumu uzņēmumu un asociāciju iniciatīvās, piemēram, piešķirot nodokļu atlaides, kompensējot transporta izdevumus. LDDK rosina veidot personalizētu un diferencētu mūžizglītības piedāvājumu nodarbinātajiem: ar zemu izglītības un algas līmeni; vecāka gadagājuma cilvēkiem; ar vai bez priekšzināšanām; ar augsta līmeņa prasmēm; uzņēmumu izvēlētas apmācības. Pozitīvu pagriezienu nestu arī modeļa Nauda seko skolēnam reforma, jo tas līdz šim nepiesaistīja jauniešus profesionālajai izglītībai (tikai 37% pamatskolas beidzēju izvēlas to apgūt, nevis plānotie 50%). Darba devēju ieskatā būtu jāsekmē arī STEM (dabaszinības un matemātika) jomas pedagogu sagatavošana, jāsagatavo tiesiskais regulējums darba vidē balstīto mācību īstenošanai augstākajā un arī pieaugušo izglītībā, kā arī jāizvērtē un būtiski jāpilnveido karjeras konsultantu darbība (NVA, izglītības iestādēs).
Savukārt VIAA direktore Dita Traidās akcentē: vienīgais finanšu instruments šai jomai ir Eiropas Savienības struktūrfonda projekts Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide. Tajā iesaistītas 42 311 personas. Visaktīvākie projekta dalībnieki ir vecumā no 25 līdz 44 gadiem, viņi labi apzinās, ko grib mācīties un kādas prasmes apgūt. Traidās uzskata, ka pieaugušo izglītības sistēmas stiprināšanā svarīgs faktors ir atbalsts darba devējiem, lai tie ieguldītu darbinieka papildu izglītošanā. Tāpat jāparedz valsts finansējums, vienoti neformālās izglītības kvalitātes kritēriji un Darba likumā jānosaka tiesības uz apmaksātām darba dienām mācībām.