Par izglītības ieguvi tālmācībā joprojām notiek kaismīgas diskusijas – gan par to, vai no tās pilnībā jāatsakās vai jānosaka vecuma posmi, kurā tas būtu atļaujams, gan arī – vai vajadzētu paredzēt izņēmumus. Lai padziļināti izpētītu šo jautājumu, pie tā strādā darba grupa, bet šodien Saeimas atbildīgajā komisijā sāk skatīt priekšlikumus likuma grozījumiem attiecībā uz tālmācību.
Jau pirms gada Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pievērsās tālmācībai, tostarp centralizēto eksāmenu rezultātiem, kas skolās, kur piedāvā šādu izglītības ieguves formātu, bija sliktāki nekā vispārizglītojošajās skolās. Tika atzīts, ka šāds izglītības veids ir diskutabls un, iespējams, jāatsakās no tā vai jāparedz vecuma posmi, kad liegt to darīt. Lai detalizēti izvērtētu visus "par" un "pret", tika izveidota darba grupa, kas turpina strādāt arī šobrīd, komisijas sēdē, kurā skatīja ManaBalss iesniegto iniciatīvu neatteikties no tālmācības, uzsvēra tās vadītāja Agita Zariņa-Stūre (JV). Tā vakardien darba grupā tika skatīti Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) apkopotie 17 skolu iesniegtie dati par iemesliem, kāpēc skolēni izvēlas mācīties tālmācībā.
Lielākais skaits – 14,4% – vecāku tam nav norādījuši nekādu objektīvu pamatu, 13,9% – bērna veselības stāvokli, invaliditāti, 11,4% – dzīvi ārzemēs (diaspora), 11,2% –
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 7. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00