Viņš intervijā atzina, ka šogad situācija ar pavasara paliem ir smagāka nekā citus gadus, kas attiecīgi prasa lielākus resursus un lielāku piepūli no atbildīgajiem dienestiem.
Jautāts par pašreizējo dambju gatavību uzņemt plūdus, viņš skaidroja, ka ne visi dambji ir veidoti, lai noturētu tik lielus plūdus, kādi jebkad ir reģistrēti. "Dambji ir veidoti uz vidusmēra situāciju, un redzam, ka lielākos plūdos ne vienmēr nostrādā," pauda valdības vadītājs.
Tāpēc nākamajā Krīzes vadības padomes sēdē plānots runāt par visu dambju un citu aizsargbūvju gatavības izvērtējumu. Tāpat, pēc viņa domām, būtu jāveic pētījums par situāciju Daugavas baseinā kontekstā ar ledus krāvumiem un ledus spridzināšanu, proti, vai ir kāds zinātnisks veids, kā mazināt ledus krāvumus un mazināt plūdu riskus.
Jau ziņots, ka šogad plūdu apmēri pārsniedz pēdējo lielāko plūdu 2010.gadā kritisko līmeni. Vairākās vietās celtie aizsargdambji nebija spējīgi noturēt lielo ūdens apjomu.