Patlaban Operatīvās darbības likumā teikts: "Ja izmeklēšanas iestādes un valsts drošības iestādes rīcībā ir informācija par konkrētām personām un tā dod pietiekamu pamatu turēt šīs personas aizdomās par noziedzīga nodarījuma gatavošanu vai izdarīšanu vai par valsts vai sabiedrības drošības apdraudējumu, vai arī tās tiek meklētas par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, attiecībā uz šīm personām jāsāk operatīvā izstrāde."
Operatīvās izstrādes procesā var izmantot jebkurus likumā norādītos operatīvās darbības pasākumus, piemēram, izsekošanu, iekļūšanu, korespondences kontroli un sarunu noklausīšanos.
Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Armands Ruks komisijā skaidroja, ka operatīvās izstrādes stadijā policija var veikt visus nepieciešamos operatīvos pasākumus un policijai ir pieejams viss likumā noteikto instrumentu klāts.
"Saskaņā ar Operatīvās darbības likumu operatīvā izstrāde jāsāk pret konkrētu personu, taču prakse ir tāda, ka ar to tiek saprasts konkrēts cilvēks ar konkrētu vārdu un datiem. Ja mums šī cilvēka dati nav, tad izstrādi nevaram veikt," skaidroja Ruks.
Nereti noziegumi tiek izdarīti interneta vidē un šajā vidē noziedznieki darbojas anonīmi. Tas nozīmē, ka policijai ir grūtības sākt operatīvo izstrādi un likumsargi nokļūst sava veida apburtajā lokā, uzsvēra Ruks.
"Ja noziedznieks darbojas interneta vidē, mēs nevaram viņu izvilināt gaismā un notvert. Likumā ir nepieciešams nodefinēt, ar ko mēs saprotam konkrētu cilvēku," piebilda Ruks.
Šis bija viens no priekšlikumiem, ko Ruks minēja, atbildot uz komisijas vadītāja Jura Rancāna (JKP) jautājumu par to, kādus risinājumus varētu sniegt komisija, lai uzlabotu tiesībsargājošo iestāžu darbu.
Rancāns sēdes beigās aicināja Iekšlietu ministriju un prokuratūru līdz novembrim sagatavot kopīgu vēstuli par problēmām un nepieciešamajiem uzlabojumiem Operatīvās darbības likumā. Par problēmām un uzlabojumiem Operatīvās darbības likumu komisija nākotnē rīkos slēgtu sēdi.