Uzskatāt, ka patlaban jākonkurē ar modernajām informācijas tehnoloģijām?
Protams, jākonkurē, turklāt, nevar noliegt, poligrāfija ilgu laiku dusējusi uz lauriem, turpretī digitālo tehnoloģiju nozare, ienākot Latvijā, centusies atbīdīt poligrāfiju malā. Arī starptautiskā mērogā digitālo tehnoloģiju nozare apzināti strādājusi, lai iekarotu savu vietu zem saules. Visu laiku dzirdam, ka poligrāfijas nozares popularitāte mazinās, bet es ticu, ka jaunajām, modernajām tehnoloģijām būs sava vieta un poligrāfijas nozarei - sava. Tirgus sadalīsies. Ir cilvēki, kuriem patīk lasīt drukātā veidā pieejamu informāciju, citiem patīk skatīties televīziju, ir cilvēki, kuri nelasa un neskatās televīziju, bet diennaktīm lūkojas mobilajā telefonā. Patlaban cilvēkam ir plašas iespējas izvēlēties. Jaunās tehnoloģijas ir atnākušas, tām būs sava vieta, bet drukātā informācija paliks, papīrs paliks, jautājums tikai par nišu līdzās e-videi un digitālajām tehnoloģijām.
Prognozējat, ka poligrāfijai paliks ilgtermiņā vērtību nezaudējoši teksti, bet modernajām tehnoloģijām - aktuālā informācija, kas šodien svarīga, rīt - vairs ne?
Ja man pašam vajadzīga virspusēja informācija, tad atrodu to tajā kastē, ko sauc par datoru, un tajā tīklā, ko sauc par internetu. Ja es gribu fundamentālāku, detalizētāku analīzi, tad lasu avīzes, žurnālus, grāmatas. Man ar bērniem arī paveicies, jo mani bērni lasa gan preses izdevumus, gan grāmatas.
Turklāt mēs nedrīkstam aizmirst, ja kaut kas globālā mērogā notiek ar elektroenerģiju, tad visa informācija, kas glabājas datoros, arī milzīgajos serveros, pazudīs un ļoti iespējams, ka pazudīs neatgriezeniski. Tas, kas nodrukāts uz papīra, saglabāsies, un paaudzes, kas nāks pēc mums, varēs nodrukāto lasīt. Dators, nepievienots pie energoresursa, neko nepastāstīs.
Visu interviju Avīzes un žurnāli pastāvēs arī pēc 20 gadiem lasiet ceturtdienas, 31.oktobra, laikrakstā Diena!