Aģentūras LETA veiktajā aptaujā atbalstu šādai idejai pauda Vienotības un Zatlera reformu partijas (ZRP) pārstāvji, gan norādot, ka frakcijās par šo jautājumu vēl nav spriests un diskutēts. Savukārt to skeptiski un negatīvi vērtē Saskaņas centra (SC), Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kā arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) politiķi.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks (ZRP) domā, ka šāda ideja būtu atbalstāma, jo Latvija jau uz savas ādas esot to izbaudījusi un izdarījusi visu nepieciešamo un patlaban turpina ievērot stingru fiskālo disciplīnu. "Nebūdams finanšu speciālists, domāju, ka tas būtu atbalstāmi," teica Ražuks.
Bijušais Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V) atzina, ka esot skaidrs, ka no Eiropas puses "kāda kustība" šajā jautājumā ir nepieciešama, tomēr par reālajiem pasākumiem daudz jādebatē un arī jāredz atsevišķas detaļas šajā iecerē.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (V) norādīja, ka šādai iecerei varētu piekrist, jo mūsu problēmas radušās tieši no fiskālās disciplīnas neievērošanas, izaugsmes periodā dzīvojot ar budžeta deficītu. "Par šo jautājumu frakcijā gan vēl nav spriests, ir jāuzklausa finanšu ministrs un Ministru prezidents. Bet viedoklis ir pozitīvs," izteicās Reirs.
Savukārt koalīcijas deputāts Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) pauda pretēju viedokli, uzsverot, ka šī iecere nav atbalstāma, jo tas vedot uz varas centralizāciju un "federalizāciju".
"Ja kāda valsts rīkojas bezatbildīgi, neuzskatu, ka iemaukti ir jāuzliek visiem. Ja paši bijām vieglprātīgi, tad paši atbildam un visu sakārtojam," uzsvēra VL-TB/LNNK politiķis.
Negatīvu viedokli pauda arī Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andrejs Klementjevs (SC), apgalvojot, ka gadījumā, ja Vācijai un Francijai ļaus kontrolēt citu valstu budžetus, Latvija pilnībā zaudēs savu ekonomisko suverenitāti un nevarēs ietekmēt savu attīstību.
Klementjevs norādīja, ka Latvija, jau iestājoties ES, ir izpildījusi ļoti daudz kritēriju un nosacījumu un arī tagad cenšas ievērot Māstrihtas kritērijus, lai pievienotos eirozonai. Jaunie nosacījumi Latvijas iespējas attīstīties pēc sava prāta ierobežošot vēl vairāk, un, zinot, kā ES vecās valstis strādā pret jaunajām dalībvalstīm ar dažādiem dubultstandartiem, Latvijai nebūs iespējas izķepuroties no otrās šķiras valsts situācijas, skaidroja SC politiķis.
ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis atzina, ka patlaban svarīgs ir jautājums, kas vispār nākotnē būs ES un kas notiks ar eiro ieviešanu. Brigmanis vērsa uzmanību uz to, ka jau vairāku dalībvalstu pārstāvji pauduši vilšanos par eiro ieviešanu un tagad esot jautājums, kā Latvijai reaģēt šādā šaubīgā situācijā. Konkrētāku viedokli ZZS gan varēšot paust pēc pamatīgākas iepazīšanās ar informāciju par šo ieceri.
Kā ziņots, ES samitu, kas notiks 8. un 9.decembrī Briselē, daļa analītiķu uzskata par pēdējo iespēju, lai atjaunotu uzticību eiro.
Ceturtdien Tulonā, uzrunājot aptuveni 5000 savu atbalstītāju, Francijas prezidents Nikolā Sarkozī norādīja, ka Rietumi ieiet "jaunā ekonomiskā ciklā", kas prasīs radikālu parādu samazināšanu, un brīdināja, ka darba tirgu un uzņēmumus gaida grūti laiki.
"Eiropai tuvāko nedēļu laikā būs jāizdara izšķirošas izvēles," uzsvēra Francijas līderis. "Eiropa nav izvēle, tā ir nepieciešamība, taču tā ir jāpārvērtē, jāpārveido."
"Mums ar vispārēju solidaritāti jāvēršas pret tiem, kuri apšauba eiro stabilitāti un spekulē uz tā sabrukumu."
"Francija kopā ar Vāciju cīnās par jaunu līgumu. Vairāk disciplīnas, vairāk solidaritātes, vairāk atbildības (..), patiesa ekonomikas pārvaldīšana," norādīja prezidents, aicinot dalībvalstis pakļauties "zelta likumam", kas liks tām sabalansēt savus budžetus.
Neskatoties uz Sarkozī paziņojumu, izskan ziņas, ka starp Franciju un Vāciju pastāv nopietnas domstarpības par vēlamo ES tālākās attīstības virzienu.
Francija vēlas Eiropas Centrālajai bankai (ECB) piešķirt tiesības pašai emitēt naudu, lai pārpirktu dalībvalstu parādus, tādējādi mazinot to izjusto fiskālo spiedienu.
Savukārt Vācija, kurai joprojām atmiņā starpkaru perioda hiperinflācija, pret to kategoriski iebilst un uzstāj, ka ECB jāpieturas pie līdzšinējās cenu stabilitātes uzturēšanas politikas.
Šķiet, ka šajā jautājumā Sarkozī ir gatavs daļēji piekāpties, jo ceturtdien viņš atzina, ka ECB jāsaglabā sava neatkarība, vienlaikus tomēr paužot pārliecību, ka banka rīkosies.
"Tās pašas ziņā ir izlemt, kā un ar kādiem līdzekļiem. Tas ir tās pienākums," uzsvēra Sarkozī.
Tikmēr ECB prezidents Mario Dragi jau ceturtdien brīdinājis, ka banka nevar rīkoties, pārsniedzot savas pilnvaras, taču ļāva noprast, ka tā būtu gatava uzņemties aktīvāku lomu, ja dalībvalstis piekristu stingrākiem fiskālajiem noteikumiem, kādus pieprasa Merkele.
Tajā pašā laikā daļa ES dalībvalstu iebilst pret jaunā līguma ideju, jo tā pieņemšana prasīs laiku un atsevišķās valstīs var novest pie referendumiem, kuru iznākumus grūti paredzēt laikā, kad nacionālās valdības spiestas īstenot nesaudzīgus taupības pasākumus.
Tomēr Sarkozī norādīja, ka esošais Māstrihtas līgums izrādījies "nepilnīgs", jo pieļauj valstīm ar vāju fiskālo disciplīnu izvairīties no soda.
Arī Vācija iestājas par automātiskām soda sankcijām pret tām dalībvalstīm, kas pārkāptu kopīgās valūtas uzliktos finanšu ierobežojumus.