Opozicionārs Jānis Vitenbergs (NA) debatēs norādīja, ka ar minētajiem grozījumiem ir paredzēts atcelt "ātro kredītu" reklāmas ierobežojumus. Viņš akcentēja, ka atbildīgajā komisijā neviens no Ekonomikas ministrijas (EM) nevarēja atbildēt, kāpēc ir jāatceļ ierobežojumi, vai situācija ir mainījusies un uzlabojusies. Deputāts aicināja domāt valstiski un nepiekāpties "ātro kredītu" lobijam.
AS frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars kritizēja EM izstrādātos grozījumus, jo tie nodarbojoties ar "zaļmaldināšanu" - "ātro kredītu" lobēšanu paslēpjot aiz direktīvas prasībām. "Mēs nevaram atbalstīt šādu maldinošu likumprojektu, kas slēpjas zem šķietami labas Eiropas direktīvas," uzsvēra deputāts.
Atbildīgās komisijas vadītāja Skaidrīte Ābrama (P) apgalvoja, ka "ātro kredītu" reklāma nekur nebija pazudusi un īsti aizliegta. Kā piemēru deputāte minēja sportistus, kuri reklamē nefinanšu kredītdevējus, kā arī labdarības un sporta pasākumus, kurus sponsorē minētie kredītdevēji.
Koalīcijas deputāts, "Progresīvo" frakcijas priekšsēdētājs Andris Šuvajevs sacīja, ka frakcija atbalstīs likumprojektu pirmajā lasījumā, bet rosinās otrajā lasījumā izslēgt grozījumus par "ātrajiem kredītiem".
EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (ZZS), atbildot deputātu kritikai, pauda, ka likumprojekts nav nesagatavots vai pārsteidzīgs, jo direktīvas prasības būs jāpārņem. Pēc viņa vārdiem, esošais patērētāju kreditēšanas reklāmu regulējums nav apmierinājis nevienu - ne uzraugus, ne komersantus, ne iedzīvotājus. EM piedāvājums esot komplekss risinājums, kurš aizsargās patērētājus.
Lai notiktu pārmaiņas un sasniegtu valstij svarīgus mērķus, ir nepieciešami ne tikai politiski saukļi, bet arī izlēmīgi un jēgpilni lēmumi, izteicās Miezainis.
"Jaunās vienotības" politiķis Jānis Patmalnieks apgalvoja, ka kopš 2018.gada, kad tika pieņemti patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojoši grozījumi, situācija ir ievērojami mainījusies. Pēc deputāta vārdiem, distances kreditēšana ir sabrukusi. Regulējums, kas tika ieviests, ir efektīvs, un tika mainīti nosacījumi, kādā veidā šie kredīti tagad tiek izsniegti, sacīja politiķis.
Tam iebilda opozicionārs Artūrs Butāns (NA), paužot, ka šodrīd no jauna izsniegto kredītu apjoms ir vēsturiski lielākais kopš patērētāju nebanku kredītdevēju datu apkopošanas sākuma.
Saeimas vairākums konceptuāli atbalstīja grozījumus, pret tiem balsojot NA, AS un "Stabilitātei".
Likumprojektā paredzēts, ka visi nosacījumi, kas saistīti ar kreditēšanas reklāmu, turpmāk tiks regulēti Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.
Likumprojekts paredz, ka reklāmās, kas piedāvā iespēju kreditēt patērētājus, aizliegts veicināt bezatbildīgu aizņemšanos. Tāpat reklāmās aizliegts sniegt informāciju par iespēju saņemt kredītu personām ar negatīvu kredītvēsturi.
Ja reklāmā norādīta procentu likme vai cita skaitliska informācija par kredīta izmaksām, likumprojektā paredzēti nosacījumi, kas obligāti ietverami reklāmā ar uzskatāma piemēra palīdzību.
Tāpat, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Kreditēšanas direktīvas prasībām, likumprojektā iestrādātas normas, kas nosaka, ka reklāmās sniegtajai informācijai jābūt godīgai skaidrai un tā nedrīkst būt maldinoša. Aizliegts izmantot formulējumu, kas patērētājam var dot nepamatotas cerības attiecībā uz kredīta pieejamību vai izmaksām, vai uz kopējo summu, kas jāmaksā patērētājam.
Tāpat likumprojekts papildināts ar normām, kas aizliedz ar kreditēšanas reklāmām radīt nepatiesu iespaidu, ka kredīts palielina finanšu resursus, aizstāj uzkrājumus vai var paaugstināt patērētāja dzīves līmeni, kā arī aizliegts uzsvērt, cik viegli vai ātri var saņemt kredītu, lai novērstu bezatbildīgas aizņemšanās riskus.
Kreditēšanas direktīva paredz pienākumu ietvert reklāmās paziņojumu patērētājiem par to, ka naudas aizņemšanās maksā naudu, attiecīgi, likumprojektā ietverts šāds formulējums, kas jāiekļauj reklāmās: "Brīdinām! Aizņemšanās maksā naudu".
Tāpat likumprojekts papildināts ar normām, kas paredz pielāgot reklāmās attēloto informāciju atbilstoši reklāmā izmantotā informācijas nesēja tehniskajiem ierobežojumiem, piemēram, mobilo tālruņu ekrānu izmēram. Lai risinātu reklāmas izvietošanas izaicinājumus, ko rada atšķirīgi informācijas nesēji, paredzēts, ka digitālajos kanālos daļu no reprezentatīvā piemēra standarta informācijas drīkstēs sniegt, noklikšķinot, ritinot vai pavelkot.
Grozījumiem, kas izriet no Kreditēšanas direktīvas noteikts atšķirīgs piemērošanas datums, atbilstoši Kreditēšanas direktīvas prasībām, šīs normas tiks piemērotas no 2026.gada 20.novembra. Pārējos grozījumus, kas saistīti ar Kreditēšanas direktīvas pārņemšanu, plānots virzīt atsevišķā likumprojektā.