Taujāta, vai iemesls zemajai iedzīvotāju aktivitātei nevarētu būt politiķu priekšvēlēšanu kampaņas nepietiekama intensitāte Latgalē, politoloģe uzsvēra, ka tā nevarētu teikt, ka politiķi nav interesējušies par Latgali. Izteikti bija vērojama tā saukto "krievisko auditoriju partiju" aktivitātes Latgalē, taču arī pārējās partijas centās uzrunāt Latgales iedzīvotājus.
"Jāsaprot arī tas, ka tieši no Latgales reģiona ir izbraukuši diezgan daudz iedzīvotāji, līdz ar to balsstiesīgo skaits ir viens rādītājs, bet pavisam cits - faktiskais balsstiesīgo iedzīvotāju skaits uz vietas. Iespējams, ka šie rādītāji būtiski atšķiras. Arī tas varētu būt viens no iemesliem zemajai aktivitātei, jo iedzīvotāji faktiski atrodas kaut kur citur," teica Metla-Rozentāle.
Rīgas Stradiņa universitātes lektore arī pieļāva, ka kaut kādā mērā ieilgusī Latgales reģiona atstumtības sajūta rezultējusies tajā, ka, ja "par tevi mazāk interesējas, arī tu mazāk interesējies par procesiem". Viņasprāt, tas varētu būt vēl viens blakus iemesls, jo Latgale vienmēr ir palikusi "pabērna situācijā".
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija liecina, ka viszemākā iedzīvotāju aktivitāte Latgalē bijusi Rēzeknes novadā, kur nobalsoja 4885 vēlētāji jeb 20,79% no balsstiesīgajiem. Tā ir arī zemākā vēlētāju aktivitāte visā valstī kopumā.
Politoloģe atzīmēja, ka maijā kļuva zināms, ka Saeimas opozīcijas partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV) un bijušā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča dibinātā partija "Kopā Latvijai" startēs kopā 2025.gada pašvaldību vēlēšanās. Metla-Rozentāle secina ka šāda "priekšvēlēšanu partiju savienošanās" uz nākamā gada vēlēšanām nav radījusi ietekmi uz EP vēlēšanām.
"Šis solis politiķa Aināra Šlesera (LPV) partijai strauju vēlētāju aktivitātes pieaugumu Rēzeknes novadā nav radījusi, neskatoties uz tādu politiski pamanāmāku aktivitāti, iespējams, cerībā, ka tas varbūt kaut kā ietekmētu vēlētāju pēkšņi izteikt savu viedokli un atbalstīt LPV. Acīmredzot, saistībā ar EP vēlēšanām tas nav nostrādājis," teica politoloģe.
LETA jau rakstīja, ka Latgalē EP vēlēšanās lielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Preiļu, Līvānu un Balvu novadā, liecina CVK informācija.
Latgalē kopumā nobalsojuši 47 080 vēlētāji jeb 24,92% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. Tā ir zemākā vēlētāju aktivitāte no visiem Latvijas reģioniem, ieskaitot Rīgu.
Preiļu novadā nobalsojuši 4527 vēlētāji jeb 33,72% balsstiesīgo. Otrajā vietā pēc aktivitātes Latgalē ir Līvānu novads ar 2858 vēlētājiem jeb 33,63%, bet trešajā vietā ir Balvu novads, kur balsojuši 4847 vēlētāji jeb 31,93%.
Seko Rēzekne ar 6253 vēlētājiem jeb 29,39% no balsstiesīgajiem, Krāslavas novads ar 3821 balsojušo jeb 23,83%, Augšdaugavas novads ar 4613 vēlētājiem jeb 23,6%, Ludzas novads ar 3975 vēlētājiem jeb 23,27% un Daugavpils ar 11 301 vēlētāju jeb 20,8%.
Viszemākā iedzīvotāju aktivitāte Latgalē bijusi Rēzeknes novadā, kur nobalsoja 4885 vēlētāji jeb 20,79% no balsstiesīgajiem. Tā ir arī zemākā vēlētāju aktivitāte visā valstī kopumā.
Jau ziņots, ka EP vēlēšanās nobalsojuši vismaz 519 046 vēlētāji jeb 33,68% no kopējā balsstiesīgo iedzīvotāju skaita, liecina CVK apkopotie dati. Šāda aktivitāte bijusi, apkopojot rezultātus par 963 no 999 vēlēšanu iecirkņiem. Vēlētāju aktivitāte vēl nav apkopota daļā no ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem.
Sestdien, 8.jūnijā, vēlēšanu iecirkņos nobalsojuši 383 853 vēlētāji jeb 24,91% no kopējā balsstiesīgo skaita, bet atrašanās vietā - 6257 jeb 0,41% balsstiesīgo. Trīs iepriekšējās balsošanas dienās Latvijā EP vēlēšanās nobalsoja 128 936 vēlētāji jeb 8,37% no balsstiesīgajiem.
Šogad EP vēlēšanās vēlētāju aktivitāte ir pārspējusi divas iepriekšējās vēlēšanas.