Portfelis zem finanšu bloka jumta

Pašreizējais Latvijas eirokomisārs, EK viceprezidents Valdis Dombrovskis (JV, ETP) jau vairākus mēnešus iepriekš paudis gatavību turpināt darbu šajā institūcijā. Viņš ir arī Jaunās Vienotības saraksta pirmais numurs EP vēlēšanās. Tikmēr Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA), kas šim amatam izvirzījusi ilggadējo eiroparlamentārieti un saraksta līderi Robertu Zīli, uzskata – komisāram jābūt no tās partijas, kura uzvarējusi Latvijas vēlēšanās. Savukārt Eiropas lietu eksperte Vineta Kleinberga Dienai pauž, ka eirokomisāra izvirzīšanas procesam Latvijā būtu jākļūst demokrātiskākam. Pašlaik tā ir premjera prerogatīva. 

Soli pa solim

Pēc EP vēlēšanām vispirms notiek jaunā EK prezidenta izraudzīšanās. Procedūra ir šāda – Eiropadomes priekšsēdētājs (pašlaik Donalds Tusks) konsultējas ar EP par iespējamo priekšsēdētāja amata kandidātu, ņemot vērā vēlēšanu rezultātus. Tālāk viņš kandidātu piedāvā Eiropadomei, kas to izvēlas ar kvalificētu balsu vairākumu. EK priekšsēdētāju ar balsu vairākumu ievēl EP. Pēc tam dalībvalstis sadarbībā ar jaunievēlēto EK vadītāju piedāvā komisāru amatu kandidātus, kuriem jāiztur uzklausīšana EP komitejās. Jauno EK sastāvu ar balsu vairākumu apstiprina EP. Uz EK prezidenta krēslu šogad pretendē deviņi tā dēvētie vadošie kandidāti – katras partiju grupas izvirzītie līderi. 

Pašreizējās EK pilnvaras beidzas 31. oktobrī. Jaunā EP sastāva darba kalendārs ir skaidrs jau tagad – jauno EK priekšsēdi varētu apstiprināt, ātrākais, 15.–18. jūlija plenārsēdē Strasbūrā, Dienai skaidro EP preses pārstāvis Jānis Krastiņš. Viss atkarīgs no ES valstu līderiem, kuriem jāvienojas par kandidātu. Parlamenta pašreizējais sastāvs paziņojis, ka noraidīs jebkuru pretendentu, kurš iepriekš nebūtu izvirzīts kā vadošais kandidāts. 

Sarežģīta kombinācija

Ja EK vadītāja izvēlē jāievēro EP vēlēšanu rezultāti, tad komisāru kandidātu izvirzīšanā gan ne. Nākamo EK vadītāju parasti izvirza tā partiju grupa, kura uzvar EP vēlēšanās. 2014. gada vēlēšanās visvairāk balsu ieguva Eiropas Tautas partija (ETP), kas EK prezidenta amatam nominēja Žanu Klodu Junkeru. Šogad ETP šim amatam izvirzījusi vācieti Manfrēdu Vēberu, kurš šā gada sākumā viesojās Latvijā un tikās gan ar Dombrovski, gan jaunievēlēto premjeru Krišjāni Kariņu (JV). Vēbers jau pērn paziņoja – lai arī kādu kandidātu Latvija izvēlētos, Dombrovski neviens no Latvijas nevar aizvietot.