Civilās aizsardzības jomā joprojām vairāk ir plānu, pētījumu un citu "papīru", atzīst nozarē strādājošie. Tas attiecas arī uz patvertnēm – ir izstrādāti būvnormatīvi, kur un kā tās veidot jaunbūvēs, bet esošajās celtnēs tādu vēl joprojām nav. Gausi veicas arī ar valsts materiālo rezervju uzkrāšanas sistēmas sakārtošanu, bet pašvaldībās un ministrijās – ar krīzes vadības struktūrvienību izveidošanu.
Top ziņojums
Ilgus gadus dzīvojām mierīgi un uzskatījām, ka ar civilās aizsardzības sistēmu viss ir kārtībā. Kad sākās karadarbība Ukrainā, nācās atskārst, ka tā vis nav. Valsts kontrole 2022. gadā pārbaudē konstatēja vairākus trūkumus un ieteica, kā tie būtu novēršami. Viens no tiem – krīzes vadības centra (KVC) pilnveidošana. Pērnā gada sākumā tika izveidota darba grupa, lai pārskatītu līdzšinējo krīzes pārvaldīšanas sistēmu un sagatavotu informatīvo ziņojumu. Tas ir jau ceļā uz Ministru kabineta sēdi, Saeimas Visaptverošas valsts aizsardzības apakškomisijas sēdē situāciju ieskicēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts. Dokuments paredz, ka Krīzes vadības padomē tiek pārstāvēti visi ministri, bet KVC ir pakļauts Ministru prezidentam.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 4. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00