Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Prasa finansēt pašu rīcības sekas

Rīgas apgabaltiesā 19. maijā rakstveida procesā tiks skatīta SIA Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor (bijusī Privatizācijas aģentūra, PA) prasība pret a/s Grindeks līdzīpašniekiem Kirovu Lipmanu un viņa dēlu Filipu Lipmanu par it kā viņu rīcības dēļ valstij radīto zaudējumu piedziņu saistībā ar toreizējās valdības lēmumu pārdot valsts īpašumā atlikušās Grindeks akcijas.

Piecu gadu sena vēsture

Lipmanu ģimenes strīda ar valsti Possessor personā saknes meklējamas gandrīz piecu gadu senā pagātnē, kad 2016. gada 8. novembrī atklātās izsolēs biržā par tam brīdim ārkārtīgi zemu cenu – tikai 3,85 eiro par akciju – tika pārdotas visas valstij tobrīd piederošās farmācijas uzņēmuma Grindeks akcijas. Tā laika premjera Māra Kučinska (ZZS) un Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (JV) parakstītā Ministru kabineta (MK) 2016. gada 26. septembra rīkojuma Par akciju sabiedrības Grindeks akciju pārdošanas nosacījumiem publiski pieejamajā daļā lasāms ļoti skops teksts: "Pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 142. panta pirmo daļu, apstiprināt valstij piederošo 219 780 akciju sabiedrības Grindeks akciju pārdošanas nosacījumus (pielikums (ierobežotas pieejamības informācija))."

Šā lēmuma rezultātā jau 2016. gada 8. novembrī atklātajās izsolēs biržā tika pārdotas visas valstij tobrīd piederošās un PA turējumā esošās Grindeks akcijas. Lai gan 2016. gadā uzņēmuma akcijas vidējā cena biržā bija virs 5,2 eiro, izsolē tās tika pārdotas par 3,85 eiro gabalā, kopā valstij saņemot 846 tūkstošus eiro.

Oficiālais Ekonomikas ministrijas skaidrojums par šo darījumu tolaik bija šāds: "Valsts kapitāla daļas tika nodotas atsavināšanai, ņemot vērā iepriekš MK akceptētā Pārresoru koordinācijas centra izstrādātā ziņojuma par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātus."

Tāpat Grindeks valsts akciju paketes pārdevēji tobrīd publiski bija īpaši norādījuši, ka "valsts mērķis šajā situācijā ir izbeigt līdzdalību konkrētos uzņēmumos kā mazākuma akcionāram, kas nozīmē akciju paketes pārdošanu konkrētā brīdī par labāko cenu". Taču skaidrojumi vai komentāri, kāpēc akcijas tika izlemts pārdot tieši tobrīd un izvēlēties tik zemu sākumcenu, netika sniegti.

Vēlāk gan izrādījās, ka valdība, tostarp Ašeradens kā ekonomikas ministrs, ir devusi konkrētus norādījumus, kā nosakāma Grindeks akciju sākotnējā vērtība, akciju pārdošanas minimālā cena, pārdošanas metode, pretendentu (pircēju) atlases kārtība, samaksas termiņi un nosacījumi.

Šo notikumu pārzinātāji norāda, ka akciju pārdošanai īsti nebija ne meklēts izdevīgāks brīdis, ne veiktas kādas sarežģītākas aplēses par pārdošanas procesa organizēšanu un izdevīgākās cenas iegūšanu. Tā vietā ticis vienkārši nolemts Grindeks akcijas pārdot iespējami ātri, sākumcenu aprēķinot pēc formulas – 80% no vidējās svērtās vienas akcijas cenas biržā divu mēnešu periodā pirms akciju pārdošanas noteikumu apstiprināšanas, bet ne mazāk kā 3,77 eiro par vienu akciju.

Diezgan likumsakarīgi, ka rezultātā Grindeks akciju valsts paketes izsoles sākumcena tika noteikta 3,78 eiro par vienu akciju, un akcijas, kuru vidējā cena 2016. gadā bija 5,20 eiro par akciju, tika pārdotas par būtiski zemāku cenu – 3,85 eiro. Ne tobrīd, ne arī vēlākajos notikumos neviena amatpersona atbildību par šo valstij ievērojamus zaudējumus nodarījušo darījumu neuzņēmās.

Vērtspapīru tirgus eksperti norāda, ka faktiski regulētajā tirgū tirgotus vērtspapīrus valsts izvēlējās pārdot ārpus regulētā tirgus, par cenu, kas ir būtiski zemāka gan par akciju vērtību, gan par akciju cenu regulētajā tirgū (akciju cena regulētajā tirgū (biržā) nozīmē, ka par šādu cenu akcijas varēja tikt pārdotas nekavējoties un bija personas, kas par šādu cenu bija gatavas akcijas uzreiz nopirkt). Faktiski secināms, ka valsts tobrīd izvēlējās pārdot sev piederošās akcijas, iespējams, apzināti nosakot to cenu zemāku nekā jebkura cita pieejamā vai objektīvi nosakāmā akciju vērtība vai cena.

Nedaudz vairāk kā trīs mēnešus pēc izsoles un divarpus mēnešus pēc Saeimas frakcijas No sirds Latvijai publiskas kritikas par šo ekonomiski neizprotamo darījumu Kučinska valdība, tostarp Ašeradena vadītā EM nolēma, ka šajā lietā varētu mēģināt atrast kādu vainojamo, pēkšņi secinot, ka, iespējams, valsts nav guvusi pietiekami lielus ieņēmumus no akciju pārdošanas.

Acīmredzami valdībā tobrīd tika secināts un attiecīgi izlemts, ka varētu mēģināt tiesāties ar K. Lipmanu un F. Lipmanu, kuru "darbības (bezdarbības) dēļ valsts pensiju budžetam, iespējams, ir nodarīti zaudējumi saistībā ar neizteikto Grindeks akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu". Balstoties uz šādu pieļāvumu, valdība uzdeva PA vērsties tiesā pret Lipmaniem ar prasību piedzīt no viņiem 1,903 miljonus eiro, ko tieši viņu rīcības dēļ esot zaudējusi Latvijas valsts.

Lipmaniem gan toreiz, gan joprojām tiek pārmests, ka viņi 2014. gadā nav izteikuši valstij piedāvājumu izpirkt Grindeks akcijas, lai gan tikai gadu vēlāk – 2015. gada 21. oktobrī – Laimdotas Straujumas tobrīd vadītā valdība pieņēma MK rīkojumu nr. 642, kas paredzēja Grindeks un vēl virknes uzņēmumu valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanu.

Šī nianse būtībā ļauj izdarīt secinājumu, ka Kučinska valdība ar PA starpniecību nolēma mēģināt piedzīt gandrīz divus miljonus eiro no uzņēmējiem, kuri neesot piedāvājuši valstij no tās nopirkt akcijas, kuras valsts tobrīd no juridiskā viedokļa nav bijusi tiesīga pārdot, turklāt arī nemaz nebija paudusi vēlmi to darīt.

Tajā pašā laikā K. Lipmans Dienai uzsvēra: "Taču būtiski jebkurā gadījumā - ne es, ne mana ģimene nenopirkām nevienu Grindeks akciju, no tām, kuras valsts toreiz pārdeva." 


Tiesvedību riņķadancis

2018. gada oktobrī Vidzemes priekšpilsētas tiesa kā pirmās instances tiesa noraidīja PA prasību, vienlaikus uzliekot par pienākumu tai kompensēt pretējās puses advokātu pakalpojumu izmaksas gandrīz 38 tūkstošus eiro, kā arī spriedumā ierakstot procesa gaitā izdarītu secinājumu par valsts pārstāvju nolaidīgumu un nesaimnieciskumu, rīkojoties ar pārdodamu valsts īpašumu. 

Tiesa spriedumā secināja, ka prasītājs (šajā gadījumā valdība) pieņēma lēmumu atsavināt sev piederošās akcijas konkrētā laikā un par konkrētu cenu, nepastāvot termiņa ierobežojumiem akciju pārdošanai, turklāt 2016. gada 8. novembrī, kad prasītājs atsavināja sev piederošās Grindeks akcijas, prasītājam jau bija zināms, ka atbildētājiem nepastāvēja pienākums izteikt Grindeks akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu.

Neraugoties uz minēto, prasītājs sev piederošās akcijas pārdeva par 3,85 eiro par vienu akciju, kas ir zemāka cena par obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu 12,51 eiro un pat zemāka par tajā dienā Nasdaq Rīgas biržā noteikto Grindeks akciju vidējo cenu, kas bija 4,1 eiro.

Tiesa norādīja – nav šaubu, ka prasītājs bija tiesīgs rīkoties ar akcijām pēc saviem ieskatiem, un, pārdodot akcijas par zemu cenu, bija pamats pārliecībai, ka būs pietiekams skaits pircēju. Taču, izvēloties pārdot sev piederošās akcijas par cenu, kas bija ievērojami zemāka par akciju vērtību tobrīd, tiesas ieskatā prasītājs (valdība) nav rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, jo ir apzināti pieļāvis akciju atsavināšanu par neatbilstoši zemu cenu, lai gan nekāda steiga akciju atsavināšanā nebija nepieciešama.

Tiesas spriedumā arī tika norādīts: "Civillikuma 1776. panta pirmā daļa noteic, ka cietušajam zaudējumu novēršanai jāveic tādi pasākumi, kas attiecīgajos apstākļos ir saprātīgi. Atbilstoši minētā panta trešajai daļai, cietušajam ir tiesības prasīt to zaudējumu atlīdzību, no kuriem tam nav bijis iespējams izvairīties, veicot šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus. Apstākļos, kad pats prasītājs ir rīkojies nolaidīgi un nesaimnieciski, atsavinot savas akcijas par cenu, kas ir zemāka par jebkuru objektīvi nosakāmu akciju vērtību, prasītājam nav tiesību šajā sakarā celt jebkādas pretenzijas pret atbildētājiem, vēloties piedzīt cenas starpību, līdz ar ko tiesa nekonstatē jebkādu zaudējumu nodarīšanu prasītājam no atbildētāju puses."

Neskatoties uz tiesas diezgan tieši norādītajiem argumentiem par prasības noraidīšanu, PA šo spriedumu pārsūdzēja nākamajā instancē – Rīgas apgabaltiesā. Taču 2019. gada aprīlī arī Rīgas apgabaltiesa noraidīja PA prasību pret Lipmaniem.

Tomēr PA jeb tagadējā Possessor centību nemazināja divu instanču tiesu atzinumi, ka valsts pārstāvju prasība nekādā mērā nav pamatota, un Possessor vērsās ar kasācijas prasību Augstākajā tiesā, kas nosprieda, ka iepriekšējais – Rīgas apgabaltiesas – spriedums ir atceļams un lieta par jaunu jāizskata Rīgas apgabaltiesā, kur lietas izskatīšana rakstveida procesā paredzēta šā gada 19. maijā. 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas