Politiķe aicināja uzņēmumus pašus iespējami drīz pārorientēt savu tirgu uz citām valstīm, jo tuvākajā laikā tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju nebūs nedz droša, nedz finansiāli izdevīga, nedz arī valsts varēs šādiem uzņēmumiem palīdzēt.
Vienlaikus Ministru prezidente pauda valdības gatavību palīdzēt uzņēmējiem pārorientēt savu biznesu. "Ekonomikas ministrija ir atvērta tam, lai meklētu jaunus investīciju projektus, jaunus tranzītu ceļus. Arī ostām ir jāpārorientē savi ceļi," sacīja Ministru prezidente.
Komentējot aktuālo diskusiju par militārajai rūpniecībai nepieciešamās mangāna rūdas plūsmu uz Krieviju, politiķe pauda neizpratni, kāpēc sabiedrībā virmo bažas par to, ka valdība neko šajā jautājumā nedara. Siliņa uzskata, ka Latvijas valdības reakcija bijusi ātra, paceļot jautājumu Eiropas Savienības (ES) līmenī. Siliņa uzskata, ka sabiedrībai par šo jautājumu neesot jāuztraucas, jo "rezultāts būs".
Arī Rinkēvičs medijiem atzina, ka ir guvis "pilnīgu pārliecību par to, ka valdība un valdības vadītāja pie šī jautājums ļoti nopietni strādā".
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tranzīts ir jāskata plašākā kontekstā, proti, ņemot vēra arī pieaugošo eksportu uz tā saucamajām trešajām valstīm. Rinkēvičs uzskata, ka nav efektīvi domāt tikai par to, kā pārtraukt sakarus ar divām kaimiņvalstīm, bet kā panākt arī to, ka sankcijas netiek apietas.
"Kamēr mēs visi pieklājīgi un skaisti runāsim par tranzīta aizliegumu uz Krieviju, bet redzam, ka pēkšņi parādās [lieli tirdzniecības] skaitļi kādā citā virzienā, proti, uz valstīm, kuras nav pievienojušās ES sankciju politikai pret Krieviju, tad tā sankciju efektivitāte būs zema. Tas ir jautājums, kur es gribētu redzēt lielāku aktivitāti arī no ES institūcijām," sacīja Rinkēvičs, piebilstot, ka šāda plašāka jautājuma risināšanai ar lozungiem un uzsaukumiem nepietiks.
Taujāts, kāpēc tik liels fokuss tiek likts uz privātā biznesa pārorientāciju, neko neiebilstot par valsts uzņēmumu, piemēram, "LDz Cargo" sadarbību ar Krieviju, Rinkēvičs atzina, ka arī valstij piederošiem uzņēmumiem ekonomiskie sakari ar Krieviju un Baltkrieviju ir jāpārtrauc. Tomēr arī valsts uzņēmumu ekonomiskie sakari ir jāskata pieminētajā trešo valstu konteksta, uzskata Valsts prezidents.
Valsts amatpersonas pārrunājušas arī Siliņas vizīti ASV, drošības jautājumus transatlantisko partneru kontekstā, kā arī Siliņas tikšanos ar demokrātu un republikāņu partijas pārstāvjiem.
LETA jau vēstīja, ka ceturtdien un piektdien notiks Eiropadomes sēde, kurā Latvija nāks ar priekšlikumu 14.sankciju pakotnē iekļaut mangāna rūdu un alumīnija oksīdu. Siliņa sacīja, ka līdz šim ES līderu pirmā reakcija bijusi pozitīva, taču priekšā gaidāmas debates.
Taujāta, vai valdība paralēli varētu lemt arī par risinājumiem nacionālā līmenī, Siliņa atbildēja, ka vislabāk būtu, ja Eiropas Komisija un ES varētu ātri pieņemt 14.sankciju pakotni ar vienādiem nosacījumiem visā Eiropā. Vienlaikus, ja neizdosies panākt vienošanos Eiropas līmenī, tad "tiks meklēti citi risinājumi".
"Mērķis ir nenogādāt Krievijā to komponenti, kas palīdz viņu ekonomikai un militārajai mašinērijai. Mēs esam reaģējuši uzreiz, prasot Eiropas līmeņa lēmumu. (..) Mums nav jāgaida uz gariem diskusiju laikiem. Prasīsim, lai tas notiek pēc iespējas ātrāk. Ja kaut kas aizķersies, tad rīkosimies arī nacionāli," sacīja Siliņa.