Ābrama arī min, ka jau pašlaik vērojama zināma privāto kultūras pasākumu sniedzēju diskriminācija, piemēram, piekļuvē informācijai, infrastruktūrai un finansējumam.
Tikmēr Finanšu ministrijā (FM) skaidro, ka tas nav viņu priekšlikums. "Kultūras ministrijai ir uzdevums izvērtēt iespēju noteikt kultūras pakalpojumu sniedzējus, kuru sniegtajiem pakalpojumiem saglabājams atbrīvojums no pievienotās vērtības nodokļa, lai pārējiem kultūras pakalpojumu sniedzēju sniegtajiem kultūras pakalpojumiem, kas minēti Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta 17. punktā, tiktu piemērots pievienotās vērtības nodoklis," stāsta FM Komunikāciju departamenta direktors Aleksis Jarockis.
Savukārt Kultūras ministrijā (KM) stāsta, ka, izstrādājot savu priekšlikumu, tā vadīsies pēc vairākiem priekšnoteikumiem. Piemēram, PVN piemērošana nedrīkst būtiski ietekmēt kultūras pasākumu biļešu cenas, tāpēc kultūras pasākumiem būtu piemērojama samazināta PVN likme, kā tas ir vairākumā Eiropas Savienības dalībvalstu. Tāpat KM uzsver, ka nav pieļaujama brīvā tirgus konkurences kropļošana, diferencējot PVN likmi kultūras pasākumiem atkarībā no tā, vai to sniedz valsts vai privātais sektors.
Biļešu sadārdzinājums
Dienas aptaujātie kultūras pasākumu organizētāji uzsver – ir absurdi pasludināt, ka publiskā sektora organizētie kultūras pasākumi nav komercija, bet privātā un nevalstiskā sektora – tādi ir, tāpēc nav pelnījuši atbrīvojumu no PVN.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 24. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Krējums Saldais