Latvijas Universitātes (LU) Produktivitātes zinātniskais institūts "LU domnīca LV PEAK" un Latvijas Produktivitātes padome ceturtdien ikgadējā konferencē "Produktivitātes dialogs" prezentēja jaunāko Latvijas produktivitātes ziņojuma projektu.
Produktivitātes dinamika Latvijā vērtējama kā ļoti svārstīga, bet pieauguma tempi nozarē esot nevienmērīgi. Piemēram, enerģētikā un komunālajā saimniecībā produktivitāte no 2000. līdz 2022.gadam pieaugusi par teju 75 000 eiro uz vienu nodarbināto, kamēr būvniecībā - par 38 000 eiro uz vienu nodarbināto.
Pētnieku vērtējumā, ar darba spēka resursu pārdali vien par labu produktīvajām nozarēm nebūs pietiekami, lai būtiski ietekmētu tautsaimniecības kopējā produktivitātes līmeņa straujāku kāpumu. Produktivitātes kāpumam arvien vairāk būs jābalstās uz zinātnesietilpīgām darbībām, kuru īpatsvars šobrīd vērtējams kā pārāk mazs.
Produktivitātes paaugstināšanai nepieciešams politikas rīcību kopums - sniegums vienā jomā nevar kompensēt vāju veikumi citā, norāda pētnieki. Statistikas dati un dažādi starptautiskie vērtējumi rāda, ka Latvija būtiski atpaliekot no ES augsti attīstītajām valstīm ražošanas resursu (cilvēka un kapitāla) kvalitātē, digitalizācijā, inovāciju un jauno tehnoloģiju pielietošanā.
Pētnieki atsaucas uz dažādiem statistikas datiem, kas apliecina, ka Latvija inovāciju sniegumā teju visos rādītājos, izņemot vides ilgtspējā, atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. Pētnieki aicina uzlabot inovāciju stimulus, kā arī mainīt sabiedrības attieksmi, ka "inovācijas nav hobijs, bet gan nepieciešams labklājības pieauguma nosacījums".