Komentējot pašlaik noteiktos ierobežojumus Covid-19 izplatības mazināšanai, profesors sacīja, ka pašlaik vairs nevis valdība veido ierobežojumus, bet vīruss ir nolēmis ņemt lietu savās rokās un pats veic korekcijas.
"To mēs redzam ari valstīs, kur omikrona vīruss bija agrāk, ka ļoti lielās, straujās saslimstības dēļ, arī karantīnas dēļ, institūcijas ir spiestas savu darbību pārtraukt tieši tādēļ, ka gandrīz vairums no cilvēkiem ir saslimis un nav spējīgs strādāt," skaidroja Briģis.
Viņš arī atzina, ka pakalpojumu sniegšanas režīmu dalīšana "zaļajā" un "sarkanajā" aktualitāte daļēji mazinās.
"No otras puses es iedomājos, ja pilnīgi visiem ir šis "sarkanais" režīms, tad ir iespēja lielam ļaužu pulkam vienlaicīgi būt kopā. Ja cilvēki ir kopā, un kaut vienam no viņiem ir omikrona vīruss, tad ar ļoti lielu varbūtību uzreiz masas inficējas," skaidroja RSU zinātnieks.
Stratēģiskais uzdevums sabiedrības veselībā pašlaik esot nevis novērst infekciju, jo tas esot gandrīz neiespējami, bet panākt, lai dažu dienu laikā puse no visiem cilvēkiem neinficētos un nesaslimtu, jo tad tas rada sabrukumu ļoti daudzās dzīves sfērās.
"Tieši tādēļ šobrīd, kad [saslimstības] līkne stāvus iet augšā, ir pamats saglabāt "sarkano" un "zaļo" režīmu," uzsvēra profesors.
Pēc viņa paustā, mazināt ierobežojumus varētu tad, kad saslimstības līkne sāks virzīties uz leju. Kad tas varētu notikt, prognozēt esot ļoti grūti, sacīja RSU profesors.
Viņš arī uzsvēra, ka Covid-19 omikrona paveids kopā ar citām slimībām var būt ar ļoti nopietnām sekām, lai arī pats omikrons, salīdzinot ar deltu, dod mazāk komplikāciju. Taču esot iespējams, ka vieglo slimības gaitu kopumā populācijā nosaka tas, ka daudzi cilvēki Latvijā ir vakcinējušies pret Covid-19.
Speciālistiem ir bažas arī par to, kas notiks, kad omikrons sasniegs vecākus un nevakcinētus cilvēkus, jo pašlaik tas straujāk izplatās bērnu un jauniešu vidū.