Nomainīti vārdi, personas kodi, izdzēsti profili sociālajos tīklos un pārtrūkuši kontakti - tas notiek ar Latvijas bērniem, kas adoptēti uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV). Vairāki desmiti Latvijas bērnunamu un internātskolu vadītāju Dienai atklāj vienu un to pašu shēmu, kā juridiski brīvie bērni ar valsts iestāžu gādību tiek savervēti un īsos termiņos nodoti adopcijai uz ASV.
"Atbrauca amerikāņu pāris kopā ar Rīgā nolīgtiem juristiem un bāriņtiesas pārstāvi. Bērnu, kas iepriekš pie viņiem ASV bija viesojies vasarā, stundas vidū izņēma no klases, aizveda turpat pilsētā uz atpūtas kompleksu - parunāties. Vienvārdsakot - sasolīja zelta kalnus: savu istabu un skaistu dzīvi aiz okeāna. Jau nākamajā dienā notika tiesas sēde, kurā šim bērnam ar viņa piekrišanu tika apstiprināta vārda maiņa un noformēta adopcija," atklāj kādas mazpilsētas internātskolas direktors, kurš vēlējās palikt anonīms.
Bāreņu biedrības Saules bērni pārstāvis Viesturs Alksnītis atklāj, ka Latvijā savu darbību izvērsušas amerikāņu reliģiskās organizācijas, kas organizē bērnu nogādāšanu uz ASV - novērtēšanai.
"Tās ir ļoti turīgas draudzes, piemēram, Vasarsvētku, kuru biedri aicina latviešus viesoties pie sevis brīvlaikos. Viņu pārstāvji Latvijā braukā pa bērnunamiem un piedāvā šo iespēju - kurš gan negrib aizlidot uz ASV? Tiek organizēti pat čarterreisi. Ne jau tāpat vien, bet lai tur uz vietas pierunātu adopcijai un tādējādi nenāktos gadiem gaidīt rindā uz kādu nepazīstamu bērnu. Krievija pārtraukusi savu bērnu izdošanu adopcijai uz ASV un dažām citām valstīm, bet Latvija ir laimīga no viņiem atbrīvoties."
Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes lietu departamenta vecākā referente Ivita Krastiņa noliedz, ka ārzemnieki latviešu bērna adopciju var nokārtot īsākā laika posmā nekā tautieši: "Vietējiem iedzīvotājiem vispirms jāiegūst adoptētāja statuss, bet ārzemju adoptētājiem tas jau ir piešķirts viņu valstī, līdz ar to šis posms izpaliek." Krastiņa atzīst, ka ne visiem ārzemniekiem uz bērniem jāgaida rindā, kurā esot vairāk nekā pustūkstotis gribētāju - viesģimenes esot priviliģētākas, tāpēc adoptēt var jau nolūkotu bērnu. Savukārt ik pa laikam izskanošos pārmetumus, ka bērnu adopcija uz ārzemēm raiti sokoties, pateicoties adoptētāju dāsnajiem maksājumiem, LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Līvija Liepiņa Dienai iepriekš noraidīja.
Visu rakstu lasiet pirmdienas, 28.aprīļa, laikrakstā Diena!