"Jo tās ir ķīmiskas vielas, kas lielākā koncentrācijā var izraisīt dažādas blaknes, sākot ar īslaicīgiem nervu darbības traucējumiem līdz pat kancerogēnam efektam. Katrai vielai ir noteikts, kādā koncentrācijā to drīkst lietot. Izmantojot lielāku daudzumu, nekā vajadzīgs konservējošam efektam, var iespaidot veselību," skaidroja M.Balodis.
Runājot par zirgu gaļas skandālu, M.Balodis norādīja, ka jebkurš skandāls tiek izmantots, lai paregulētu tirgu. "Visvieglāk to izdarīt, atrodot trūkumus ievestajā produkcijā. Tas ir jautājums Eiropas Komisijai: vai uzdevums bija meklēt zirga gaļu vienam otra produktos vai pirmkārt saprast, kas notiek savās mājās? Pamatuzraudzība jāvērš uz to, lai konkrētajā valstī saražotie produkti būtu droši un nekaitīgi," atzina M.Balodis.
PVD arī atzina, ka pārbauda ne tikai vietējo ražotāju produkciju, bet lielu daļu paraugu nosūtījuši uz Anglijas laboratoriju, ir ārvalstu ražotāji. "Liela daļa paraugu, ko esam noņēmuši un nosūtījuši uz Anglijas laboratoriju, nav vietējo uzņēmumu ražotā produkcija, jo mūsējos varam pārbaudīt bez laboratoriskiem izmeklējumiem, kaut vai veicot izsekojamības pārbaudi. Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumos, kuros šobrīd notiek pārbaudes saistībā ar zirga gaļu, ir paņemti astoņi paraugi, bet mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos esam paņēmuši 26 dažādās valstīs ražotu produktu paraugus. Pēc apmēram divām nedēļām varam sākt gaidīt atbildes," sacīja PVD pārstāvis.
Uz jautājumu, kādēļ, izsekojot nokauto zirgu skaitam, nevarēja ātrāk atklāt, kur gaļa nonākusi, M.Balodis atzina, ka nav tādas statistikas, no kuras būtu redzams, cik produkcijas saražots no zirga gaļas, cik – no liellopu. "Turklāt kautuve var zirga gaļu izvest uz Eiropu. Tikai izsekojot pavadzīmēm, iespējams gūt priekšstatu un arī tikai tad, ja tajās zirga gaļa vispār ir uzrādīta," sacīja M.Balodis.
Jautāts, vai izskanējušās bažas, ka zirgi baroti ar zālēm un tās varētu būt saglabājušās gaļā, ir taisnība, M.Balodis uzsvēra, ka PVD plāno paņemt desmit paraugus fenilbutazona noteikšanai zirga gaļā kautuvēs. "Ņemot vērā, ka pagājušajā gadā atliekvielu kontroles programmas ietvaros esam pārbaudījuši zirga gaļu un neesam to konstatējuši, satraukumam nav pamata. Pērn Latvijā ir pārdoti 200 iepakojumi uz 10 tūkstošiem Latvijas zirgu – tas ir neliels daudzums. Latvijā kautiem zirgiem tiek veikta gan pirmskaušanas, gan pēckaušanas apskate, kas ietver iepazīšanos gan ar informāciju, ko sniedz dzīvnieka īpašnieks, gan arī ar ierakstiem par ārstēšanu zirga pasē," uzsvēra M.Balodis.
Uz jautājumu, vai var ticēt norādītajam produkta marķējumam, M.Balodis uzskata, ka lielākā daļa ražotāju norāda to, ko liek produkta sastāvā. "Ir bijuši tikai atsevišķi maldināšanas gadījumi – piemēram, kad Polijā ražotajā sierā tika atrasti nepiena tauki un 17 tonnas aizsūtītas atpakaļ. Pēc šī skandāla notika pozitīvas izmaiņas. Neviens vairs nemēģina poļu Tilzītes sieru saukt par Krievijas sieru," sacīja M.Balodis.
M.Balodis skaidroja, ka PVD saņem vidēji desmit iedzīvotāju sūdzību dienā. "Par nopirktajiem produktiem, to kvalitāti, neievērotiem
uzglabāšanas nosacījumiem, temperatūras režīmiem, par derīguma
termiņiem, par svešķermeņiem produktos, par higiēnas stāvokli. Pērn 40%
sūdzību bija pamatotas," uzsvēra PVD pārstāvis.