lv pastāstīja PVD pārstāvji. Lai gan zirgu gaļa nerada nekādus draudus patērētāju veselībai, PVD šādas pastiprinātas pārtikas produktu sastāva atbilstības pārbaudes plāno arī turpmāk."Līdz šim mūsu prioritāte pārtikas aprites uzraudzībā bija pārtikas nekaitīgums, taču pēdējo mēnešu notikumi liecina, ka nepieciešams daudz lielāku vērību pievērst pārtikas produktu sastāvam un marķējumam. Zirgu gaļu nav aizliegts izmantot pārtikas ražošanā, turklāt tās garšas īpašības ir ļoti līdzīgas liellopu gaļai, tomēr ražotājam ir jābūt atbildīgam un jāinformē patērētājs par precīzu produkta sastāvu," atzina PVD ģenerāldirektors Māris Balodis. Līdzšinējās pārbaudēs konstatēts, ka zirgu gaļu, nenorādot to marķējumā, ražošanā izmantojuši trīs Latvijas ražotāji – SIA Forevers, kura desmit produktu, pārsvarā desu, paraugos tika konstatēts zirgu DNS, SIA Kuršu zeme, kuras divos produktu veidos - liellopu gaļas konservos Nostaļģija un Militārā kvalitāte zirgu gaļas klātbūtni konstatēja Vācijas un Lietuvas pārtikas apriti uzraugošās iestādes, kā arī SIA Rēzeknes gaļas kombināts, kura ražotajos liellopu gaļas konservos Tūristu brokastis zirgu gaļas klātbūtni konstatēja Lietuvas atbildīgais dienests. SIA_ Forevers pārbaudēs PVD jau ir noskaidrojis, ka uzņēmumam zirgu gaļu piegādāja Latvijas kautuves. Uzņēmums neatzīst, ka zinājis par zirgu gaļas izmantošanu ražošanā un arī nevienā SIA Forevers_ ražotās produkcijas receptē un marķējumā zirgu gaļa nav atrodama. Pārbaudēs SIA Rēzeknes gaļas kombināts PVD noskaidrojis, ka zirgu gaļu uzņēmums iegādājies no piegādātājiem Ungārijā un Spānijā. Tā izmantota zirgu gaļas konservu ražošanā un produkcija bija atbilstoši marķēta. Kādu iemeslu dēļ liellopu gaļas konservos Lietuvā ir konstatēta zirgu DNS klātbūtne, dienests turpina izmeklēt. Laboratoriskajiem izmeklējumiem zirgu gaļas klātbūtnes noteikšanai produktā PVD ir nosūtījis liellopu gaļas konservu paraugu.Veicot produktu ražošanā izmantoto izejvielu izsekojamības pārbaudes SIA Kuršu zeme, noskaidrots, ka uzņēmums vispār nav iegādājies zirgu gaļu un PVD šobrīd nav pierādījumu, ka uzņēmums zinājis par tās izmantošanu ražošanā. PVD laboratoriskai izmeklēšanai uz Lielbritāniju nosūtījis piecus gatavās produkcijas un divus izejvielu paraugus.Jau ziņots, ka PVD ir vērsies Valsts policijā, Valsts ieņēmumu dienestā un Konkurences padomē ar lūgumu savas kompetences ietvaros veikt pārbaudes vairākos Latvijas uzņēmumos, jo PVD rīcībā ir informācija par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem (krāpšana), zirgu gaļu pavaddokumentos norādot kā liellopu gaļu, kā arī nenoformējot pavaddokumentus.
PVD mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos ir paņēmis 26 dažādu valstu, dažādu ražotāju liellopu gaļu saturošu produktu paraugus un nosūtījis laboratoriskai izmeklēšanai, lai noskaidrotu, vai produktu sastāvā nav zirgu gaļa. Lielbritānijas laboratorija, kurā tiek veikti izmeklējumi, atbildes sola tuvāko divu nedēļu laikā.
Arī turpmāk PVD pastiprināti pārbaudīs no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ievestās produkcijas marķējuma atbilstību sastāvam, tādēļ jau šogad tiks pieprasīts finansējums šādu pārbaužu veikšanai.
"Šobrīd valsts atvēlētais finansējums laboratorisko izmeklējumu veikšanai mums pietiek, lai veiktu obligātos izmeklējumus, kas nepieciešami, lai Latvijas ražotāji vispār drīkstētu piedalīties Eiropas Savienības dalībvalstu kopējā tirgū, kā arī, lai vismaz minimāli, izlases veidā, laboratoriski pārbaudītu, vai pārtikas produktos nav piesārņojums, kas var apdraudēt patērētāju veselību," atzina M. Balodis.
2012. gadā PVD laboratoriskai izmeklēšanai ir nosūtījis 3608 pārtikas paraugus. Piecos kūpinātu produktu (gaļas un zivju) paraugos pērn ticis konstatēts paaugstināts benzo(a)pirēna daudzums, divos lašu paraugos – paaugstināts dioksīna daudzums, divos dzeltenās paprikas paraugos – pesticīdi. Vairākos izmeklētajos meža dzīvnieku iekšējo orgānu paraugos konstatēts paaugstināts kadmija un svina daudzums. 20 gaļas izstrādājumu paraugos, trijos nomazgājumu no cūku liemeņiem paraugos un vienā putnu olu paraugā konstatētas salmonellas.
Lielākoties nekaitīguma prasībām neatbilstošie paraugi izrādījušies citu valstu izcelsmes pārtika nevis Latvijā ražotā.
Kā jau esam informējuši iepriekš, pārtikas ražošanas uzņēmumos PVD 2012. gadā ir veicis vairāk nekā 9 tūkstošus pārbaužu, pārliecinoties, kā uzņēmumi ievēro higiēnas prasības, novērtējot ražošanas telpas, analizējot riska faktorus un to iespējamo ietekmi uz pārtikas produktu nekaitīgumu. Tāpat PVD inspektori pārbaudījuši, kā tiek ievērots tehnoloģiskais process, vai ir ievēroti temperatūras režīmi, vai produktu marķējums atbilst pārtikas produktu sastāvam un receptūrai, kā tiek izmantotas pārtikas piedevas, vai ir nodrošināta izejvielu izsekojamība un derīguma termiņi. Tāpat tiek pārbaudīta uzņēmuma paškontroles sistēma – vai tā funkcionē, kā tiek ievērotas tīrīšanas un dezinfekcijas procedūras, deratizācijas un dezinsekcijas procedūras. Izlases veidā tiek ņemti arī paraugi laboratoriskajiem izmeklējumiem.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pērn pārtikas ražošanas uzņēmumos visbiežāk konstatētās neatbilstības ir saistītas ar paškontroles sistēmu uzņēmumā un higiēnas ievērošanu ražošanas telpās.
2012. gadā Latvijā darbojās 115 gaļas pārstrādes uzņēmumi. Pērn tajos veicot pārbaudes, PVD 97 uzņēmumos ir konstatējis neatbilstības pārtikas preču marķējumos un 91 gadījumā ir konstatētas neatbilstības pārtikas izsekojamības nodrošināšanā.
Augu izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumos plānveida pārbaudes notiek divas reizes gadā, dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzņēmumos – ne retāk kā trīs reizes gadā.