Tikai trešā daļa
Līdz pat pēdējai dienai – 5. jūlija pulksten 12.30 (pieteikumus varēja iesūtīt līdz pulksten 23.59) – bija pieteikušās 396 personas, lai gan tika plānots, ka būs vismaz 1200 personu, informēja Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF), kas kūrēja šo programmu, pārstāve Jana Vērdiņa.
Konkursā varēja piedalīties gan literāti, gan mūziķi, gan teātra, gan vizuālās mākslas, gan citu kultūras nozaru pārstāvji. VKKF pārstāve uzsvēra: lai pretendētu uz finansējumu, pirms pieteikšanās uz to bija jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanās sistēmā kā saimnieciskās darbības veicējam. Diemžēl joprojām esot tādi, kam nav vēlmes stāties uzskaitē VID un maksāt valstij nodokļus. Viņi labāk turpina dzīvot pelēkajā zonā, tāpēc arī nepiesakās šajā programmā. Vērdiņa paskaidroja, ka ne visi brīvmākslinieki varēja saņemt šo atbalstu. Piemēram, uz to nevarēja pretendēt pensijas vecuma cilvēki, kā arī tie, kuru mēneša ienākumi (martā, aprīlī, maijā) pārsniedza 538 eiro. Vērdiņa norādīja – ja pieteikumu būs vairāk par atvēlēto finansējumu, to piešķirs iesniegšanas secībā. Sākotnēji tiekot izvērtēts, vai iesniegumi atbilst administratīvajiem kritērijiem, bet galarezultāti būšot zināmi līdz 17. jūlijam. Viņa arī pauda cerību, ka pretendentu līdz dienas beigām būs vairāk, jo, kā tas nereti bijis jau iepriekš, daļa cilvēku attopas pēdējā brīdī un tikai tad steidz iesniegt vajadzīgos dokumentus.
Smagi skarta nozare
Tas, ka aktīvāko pieteikumu iesūtītāju vidū bijuši filmu veidotāji, iepriecinājis Latvijas Kinematogrāfistu savienības vadītāju Ievu Romanovu. Šī nozare tiešām smagi izjutusi pandēmijas laiku: "Mūsu nozare apstājās pilnībā. Teikšu tā: tas bija absolūts kukū, jo tā ir ierasta lieta, ka gada sākumā reti kura filma "pārstiepjas" no iepriekšējā gada. Arī reklāmfilmu nebija. Dīkstāves pabalstiem kā mikrouzņēmumu īpašnieki daudzi nekvalificējās. Bija tādi, kas saņēma aizvainojošus atteikumus." Romanova labsirdīgi pasmaida par daļu savu "aizbilstamo", kas zvanījuši, jo nesapratuši, ko un kā darīt. Nevarot noliegt, ka daļa no viņiem nemākot rīkoties ar mūsdienu tehnoloģijām, arī ar elektronisko dokumentu noformēšanu, – pieraduši, ka producents to visu nokārto.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena pirmdienas, 6. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!