Šogad viesnīcas atteica antifašistiem telpas konferences rīkošanai par nacisma atdzimšanu Latvijā. Tādēļ Josifs Korens un Tatjana Ždanoka nolēma vienkārši pastaigāties pa kara muzeju.
Abiem Latvijas antifaštu kustības veterāniem Ždanokai un Korenam piepulcējās Latvijas krievu kustību aktīvisti Viktors Guščins, Miroslavs Mitrofanovs un Vladimirs Buzajevs.
Par ekskurijas vadītāju bija izvēlēts Ždanokas partijas aktīvists filologs Aleksandrs Filejs. Viņš klātesošajiem izklāstīja, cik grūti latviešiem klājās savā zemē, kamēr tos no zviedru jūga neatbrīvoja Pēteris 1. Latvieši arī neesot atbalstījuši savas valsts izveidošanu, bet 1918.gadā iestājušies par sarkanajiem strēlniekiem un Padomju savienību. Un visbeidzot - prezidenta Kārļa Ulmaņa prātīgākais lēmums esot bijis nepretoties Latvijas uzņemšanai Padomju Savienībā, kā to prasījuši strādnieki un zemnieki.
Ždanoka izmantoja gadījumu pasūdzēties muzeja darbiniecēm, kādēļ viņai informācija par Latvijas vēsture jālasa latviešu valodā.
"Stundiņu pastaigājuši pa kara muzeju", vēsta raidījums, "un viens otru uzmundrinājuši vēstures sagrozīšanā, antifašisti pamazām izklīda, lai dotos uz nākamo konferences vietu – Krievu savienības Latvijā biroju."
Ždanokas birojā antifašistiem pievienojās Krievijas valsts naudas stipendiāts Aleksandrs Gapoņenko. Viņš izvirzīja teoriju, ka NATO valsts armijas vienības Latvijā ievestas, lai apspiestu antifašistus. Gapoņenko secina, ka Nacionālās apvienības politiķu plāni piedalīties 16.marta pasākumos liecina par to, ka viņi Latvijas valsti saredz kā nacistiskās Vācijas režīma turpinājumu.
"Šī tendence ir realizējusies Ukrainā un mūsu varas iestādes šo tendenci vēlas realizēt šeit Latvijā. Tieši tādēļ šeit ieradušies amerikāņu spēki un sarīkojuši šeit reālu NATO, lai iebiedētu šejienes iedzīvotājus, turētu paklausībā," sacījis Gapoņenko, "Un uzbrukumi mums par mūsu darbību ir valsts gatavošanās trešajam pasaules karam politikas elements. Lai ieviestu nacionālās diktatūras režīmu, kas ļoti viegli pāries nacistiskajā."
Kā ik gadu atifašistu kustība cenšas piesaistīt jaunus viesus. Šogad neesot varējuši atbraukt Ždanokas cīņubiedrs no Itālijas Džuljeto Kjeza, ne arī autobuss ar igauņu antifaštiem. Toties bija klāt kādas Itālijas interneta mājaslapas operators, maza ciematiņa mērs un austiešu kreisās kustības aktīvists.