Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Rail Baltica jauno sliežu būvniecību plāno sākt 2020. gadā

Iesēsties vilcienā Rīgas stacijā un no tā izkāpt Venēcijā? Pēc 2024. gada tas varētu būt iespējams, ja vien būs pietiekama starptautisko pārvadātāju interese.

Satiksmes ministrija (SM) atzīst - Eiropas vienotā transporta pamattīklā iekļautajai dzelzceļa līnijai Rail Baltica Eiropas mērogā ir politiska nozīme, tomēr līdz dzelzceļa līnijas otrās kārtas projekta sākšanai vēl jātiek skaidrībā par iespējamo līdzfinansējumu no Eiropas Savienības (ES). Pamattīklā iekļauts arī Ventspils ostas savienojums ar Krievijas robežu, taču šis lēmums ir vairāk konceptuāls, bez konkrētiem būvniecības plāniem.

Projekts Rail Baltica tiek realizēts divās kārtās - jau notiek esošās platsliežu dzelzceļa līnijas uzlabošanas darbi, lai vilcieni varētu braukt ar ātrumu 120 km/h, tos plānots finišēt līdz 2014. gadam. Pirmajai kārtai piesaistīts finansējums 33,41 miljona eiro apmērā no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem 2011.-2015. gadam, kā arī 10,07 miljoni kā Eiropas Komisijas (EK) finansējums no TEN-T programmas.

Rail Baltica otrā kārta, kas paredz jaunas, Eiropas standartiem atbilstošas dzelzceļa līnijas būvniecību, ir pašā sākuma stadijā - tikko kā pabeigta izpēte, notiek plānošanas darbi. Būvniecību sākt plānots tikai 2020. gadā. Rail Baltica pilnīgi jaunā dzelzceļa līnijā savienos Tallinu, Rīgu, Kauņu un Varšavu ar 1435 mm platām sliedēm, iekļaujoties Baltijas-Adrijas koridorā, kas ved līdz pat Vidusjūras piekrastei.

Pasažieru vilcieniem ātrums Rail Baltica jaunajā līnijā būtu līdz 240 km/h, kas ļautu savietot kravas un pasažieru satiksmi. Tomēr, lai arī būs tehniskais nodrošinājums, tikai no pašiem pārvadātājiem būs atkarīgs, kādus maršrutus tie gribēs piedāvāt pasažieriem. «Šis ir infrastruktūras projekts, jauna Eiropas līnija, kas darbosies pēc liberāla tirgus principiem, tāpēc ne tehnisku, ne juridisku šķēršļu nebūs,» skaidro SM Sauszemes transporta departamenta Dzelzceļa nodaļas vadītājs Jānis Eiduks un norāda, ka teorētiski pasažieri pēc 2024. gada varēs no Rīgas aizbraukt līdz pat Venēcijai. 

Kopš 1940. gada Latvijā un pārējās Baltijas valstīs sliežu ceļa platums bijis 1520 mm plats, gandrīz visās pārējās Eiropas valstīs - 1435 mm, kas noteicis abu dzelzceļa sistēmu autonomu attīstību. Tagad nepieciešams Eiropu savienot. 

Kopējās Rail Baltica otrās kārtas izmaksas tiek lēstas ap 3,68 mljrd. eiro, Latvijas izmaksas varētu būt ap 1,27 mljrd. eiro.

Pilnu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas