AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils aģentūrai LETA stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.
"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.
Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.
"Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka uzņēmums regulāri monitorē "Dobeles dzirnavnieka" zīmola produktu cenas veikalu plauktos un seko līdzi to izmaiņām.
Lai gan situācijai globālajā tirgū nedaudz stabilizējoties, atsevišķām produktu grupām pēdējā pusgada laikā cenas ir samazinātas, Amsils stāstīja, ka šo samazinājumu lielveikalu plauktos īsti neredz. "Dobeles dzirnavnieka" produktiem novērots, ka gadījumos, kad uzņēmums cenu nav mainījis vai tā pat tikusi mazliet samazināta, lielveikalu plauktos cenas ir kāpušas.
"Pēc mūsu cenu samazinājuma, lai arī neproporcionāli, tomēr cenu izmaiņas uz leju esam manījuši tikai mazajos tirdzniecības tīklos vai pie individuālajiem tirgotājiem," norādīja Amsils.
Pēc viņa teiktā tirdzniecības tīkli mēdz manipulēt ar uzcenojumu - piemēram, produktam kādā veikalu ķēdē tiek pacelta neadekvāti augsta cena, bet pēc laika - samazināta.
"Akcija šķiet ļoti draudzīga pircējam, tomēr reālais produkta uzcenojums attiecībā pret mūsu pārdošanas cenu tirdzniecības tīklam tāpat tiek saglabāts augsts," atzina Amsils.
Viņš arī atzīmēja, ka "Dobeles dzirnavnieka" zīmola produktiem veikalu plaukta cena reizēm ir pat 2,5 reizes augstāka nekā cena, par kādu produkts pārdots veikalam.
Viņš minēja arī nevienlīdzīgos spēles noteikumus, ko rada vietējo Latvijas ražotāju preču zīmju produktu cenu attiecība pret tirdzniecības ķēžu privāto preču zīmju cenu politiku. "Tas ir segments, kurā, mūsuprāt, varam runāt par nevienlīdzīgu konkurenci vai cenu dempingu tieši uz Latvijas ražotāju preču zīmju produktu rēķina," norādīja Amsils.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure aģentūrai LETA uzsvēra, ka LPUF biedri ir saņēmuši pieprasījumus no Konkurences padomes un visu ražošanas izdevumus atspoguļojošo dokumentāciju sniedz konkurences uzraugiem, tostarp ar visām cenu akcijām no ražotāju puses.
Viņa uzsvēra, ka uzraugu uzdevums būtu maksimāli ātri noskaidrot, kas notiek ar mazumtirgotāju piecenojumiem vai produktu grupām, kurām ražotāji cenas ir samazinājuši un vai tās atbilstoši tiek samazinātas arī lielveikalu plauktos.
Šure arī atzīmēja, ka tirgotāji noklusē faktu, ka daudzi pārtikas ražotāji un pārstrādātāji cenas nav paaugstinājuši kopš pagājušā gada vasaras. "Šķiet, vasaras karstumā būs aizmirsies, ar kādām mežonīgām energoizmaksām, darbaspēka, iepakojuma izmaksu pieaugumu mēs ilgstoši strādājām," uzsvēra LPUF padomes priekšsēdētāja.
Vienlaikus LPUF rīcībā esošā informācija liecina, ka, dažkārt ražotāji, ņemot vērā augsto pieprasījumu pēc produkta un patērētāja pirktspēju, piecenojumu vispār neliek, bet turpina ražot, sedzot augsto pašizmaksu, lai saglabātu produktu un savu zīmolu cīņā ar importa precēm.
"Šādā situācijā paziņot, ka ražotāji nesamazina cenu, nav nedz godīgi, nedz objektīvi," norādīja Šure.
Tāpat viņa stāstīja, ka izejvielu cenas un energoresursi ir tikai divas no daudzām izmaksu pozīcijām, kas veido cenas. Lai gan izejvielas un energoresursi ir kļuvuši lētāki, darbaspēks un iepakojums paliek arvien dārgāks.
Arī vides prasību ievērošana nozīmē nepārtrauktas investīcijas veselīgāku produktu izstrādē un esošo produktu sastāva uzlabošanā, skaidroja Šure.
"Vairākām produktu kategorijām ražotāji cenas ir samazinājuši, mēs piedāvājam cenu atlaides tirgotājiem, kad rodas tāda iespēja, kur izejvielu cenu kritums ir būtiskāks, taču veikalu plauktos konkrētajiem produktiem cenu pazeminājumu mēs bieži vien neredzam, tieši pretēji - dažkārt cenas veikalu plauktos pat paaugstinās," uzsvēra Šure.
Tāpat Šures ieskatā būtu svarīgi noskaidrot, vai lielveikalu piecenojumi ir samērīgi ar situāciju Lietuvas un Igaunijas lielveikalos. "Ja lielveikalu piecenojumi Latvijā ir augstāki, tas ir tiešs sitiens mūsu ražotāju konkurētspējai kaimiņvalstu tirgos," uzsvēra Šure.
Viņa arī informēja, ka jau divus mēnešus LPUF mēģina ar tirgotājiem vienoties par sadarbības memoranda noslēgšanu par korektu cenu veidošanu, bet tieši tirgotāji ir tie, kas memoranda noslēgšanu velk garumā.
"Lasot tirgotāju paziņojumus, ka ap 90% cenas nesamazina un lielākoties ražotāji, pārstrādātāji un piegādātāji prasa cenas celt no 5% līdz 25%, man ir jautājums, par kādiem ražotājiem tirgotāji runā, jo mums šādu datu nav," stāstīja Šure.
Viņa arī piebilda, ka Konkurences padome informāciju par pārtikas cenām gatavojas apkopot vien septembrī, taču, ņemot vērā notiekošo, gan ražotāji, gan patērētāji vēlētos ātrāk uzzināt konkurences uzraugu secinājumus. Konkurences padome ir tā, kas var viest skaidrību un sniegt visas atbildes un LPUF sagaida, ka uzraugu secinājumi sekos nekavējoties, negaidot rudeni.
Arī Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks aģentūrai LETA stāstīja, ka viņš nezina nevienu piena pārstrādes uzņēmumu, kas būtu aicinājis tirgotājus palielināt vairumtirdzniecības cenas.
Šolks norādīja, ka pat siera ražotāji, kuriem paiet seši līdz septiņi mēneši līdz produkta realizācijai un kuri izejvielu iepirkuši par augstākām iepirkuma cenām, nekā tās ir šogad, piedāvā akcijas un pielāgojas iedzīvotāju pirktspējai, jo uzņēmumiem ir svarīgi savu produkciju realizēt, lai tā neaiziet bojā.
Viņš apsvēra iespēju, ka ražotāji vairumtirdzniecības cenas maina pāris procentu apmēros, bet tās noteikti nav būtiskas cenas izmaiņas.
Vienlaikus Šolks stāstīja, ka piena pārstrādes uzņēmumi, lai nezaudētu savu pozīciju "piena aprites sistēmā", ražo cik iespējams vietējam tirgum, bet atlikušo pārstrādā industriālajos produktos un pārdod labākajā gadījumā par pašizmaksu, jo industriālajiem produktiem starptautiskajos tirgos patlaban cenas ir zemas.
Šolks arī uzsver, ka ražotāji, vienojoties ar tirgotajiem, būtu gatavi atklāt vairumtirdzniecības cenas un saistītās izmaksas, lai viestu skaidrību par cenu veidošanas politiku.
Jau ziņots, ka Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvji (LPTA) balstoties uz biedru sniegto informāciju, informēja, ka, lai gan energoresursu un izejvielu cenas salīdzinājumā ar skarbākajiem inflācijas mēnešiem ir samazinājušās, gandrīz 90% piegādātāju un pārstrādātāju nesteidzas ar regulāro cenu samazinājuma pieprasījumu.
"Joprojām turpinās pieprasījumi cenas paaugstināt, ko pārtikas mazumtirgotāji neakceptē," norāda LPTA pārstāvji.
LPTA norādīja, ka ražotāji, pārstrādātāji un piegādātāji lielākoties prasa celt cenas no 5% līdz 25% apmērā, to pamatojot ar ražošanas, piegādes, izejvielu, iepakojuma materiālu un darbaspēka izmaksu pieaugumu. Savukārt tādu ražotāju, kuri, pārskatot izmaksas, ir gatavi cenu samazināt, ir salīdzinoši ļoti maz - tikai katrs desmitais.