Raidījums arī informēja, ka Saeimā balsojums par referendumu varētu notikt 22. decembrī.
Jau ziņots, ka saskaņā ar provizoriskajiem datiem Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīkotajā parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai piedalījušies 183 046 cilvēki.
Panorāmai Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība) norādīja latviešu valoda nav apdraudēta, bet nepieciešams uzsvērt, ka valsts valodai sabiedrībā jābūt kā vienojošajam elementam. "Tā nav vēršanās pret kādu etnisku grupu," skaidroja S.Āboltiņa.
Zaļo un zemnieku savienības deputāts Kārlis Seržants raidījumā pauda, ka "jāaiziet nobalsot vismaz vienam miljonam, lai parādītu, ka mēs par savu valodu stāvam un krītam".
Savukārt Valsts prezidenta Andra Bērziņa preses pārstāve Līga Krapāne norādīja, ka prezidents šajā laikā neplāno sākt īpašas kampaņas, tomēr ir paudis savu nostāju. "Viņš ir skaidri paudis, ka neparakstīs likumu par otro valsts valodu Latvijā," Panorāmai skaidroja L.Krapāne.
Jau vēstīts, ka tuvākajās četrās nedēļās CVK visus parakstus saskaitīs un pārbaudīs. Ja derīgo parakstu skaits pārsniegs 10% no pagājušajās vēlēšanās nobalsojušajiem jeb būs parakstījušies 154 379 vēlētāji, CVK tos iesniegs Valsts prezidentam iesniegšanai Saeimā. Parlaments par šo likumprojektu varētu balsot pavasara sesijā.
Parakstu skaits gan vēl var mainīties. Tas būs atkarīgs no tā, vai cilvēki, kas pirmajā parakstu vākšanas kārtā nodeva savu parakstu pie notāra, būs aizgājuši parakstīties arī otro reizi. Pirmajā kārtā parakstījās vairāk nekā 12 tūkstoši.
Ņemot vērā to, ka Satversmes grozījumu projekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu, neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas lēmums, par grozījumiem būs jārīko tautas nobalsošana. Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem – 771 350 pilsoņiem.
Parakstu vākšanai nodotais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Satversmes grozījumus izstrādājusi biedrība Dzimtā valoda.