Interesanti, ka likumprojektā ietverts arī valsts pienākums veicināt bijušā Abrenes apriņķa kultūrvēsturiskā mantojuma un vēsturiskās atmiņas apzināšanu un saglabāšanu. "Tās nav nekādas pretenzijas, bet gan atgādinājums par nepieciešamību saglabāt vēsturisko atmiņu par šo zemes daļu," Dienai paskaidro prezidenta padomnieks Jānis Pleps.
Sausais atlikums
Jāatgādina, ka šāda likuma izstrādi paredz šovasar pieņemtais ATR jumta likums. Pirms tā prezidents ir ticies gan ar novadu un kultūrtelpu pārstāvjiem, gan Saeimas frakciju vadītājiem. Pēdējie, pēc prezidenta vārdiem, esot pauduši "principiālu atbalstu". Levits cer, ka likums tiks pieņemts vēl līdz šā gada beigām un Latvijas iedzīvotāji to aktīvi izmantos. "Likumprojekts savu mērķi būtu sasniedzis tad, ja nākamajām paaudzēm būtu pieejama latviskā daudzveidība vismaz tādā pašā līmenī, kāda tā ir šodien pieejama mums," iepazīstinot ar tā būtību, medijiem ceturtdien sacīja prezidents.
Pirmšķietami likumprojekta teksts gan ir nedaudz filozofisks un ļoti daudz runā par identitātes un piederības nozīmi, kā arī kultūrvēsturiskās vides saglabāšanu un attīstību, atbildību par to uzliekot uz valsts un pašvaldību pleciem. Tā taustāmais rezultāts varētu būt lielākas iespējas iegūt finansējumu dažādiem projektiem, kas atbilstu likuma mērķim. Kultūras ministrija jau strādā pie attiecīga rīcības plāna. Konkrēts finansējums likumā nav iezīmēts – nauda jāparedz ikgadējā valsts budžetā.
Iecerēts veidot arī Latviešu vēsturisko zemju attīstības padomi, kuras sastāvā būtu septiņi ministri, Valsts prezidenta un Saeimas pārstāvji, kā arī pa diviem pašvaldību vēlētiem pārstāvjiem no katras latviešu vēsturiskās zemes. Padomi vadītu kultūras ministrs, un darbs tajā būtu bez atlīdzības. Plānots, ka valdībai reizi gadā būs jāiesniedz Saeimai un Valsts prezidentam ziņojums par paveikto.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdien, 25. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!