To var saprast, jo slēgto skolu bērni ar laiku pārietu uz lielajām vidusskolām, viņiem sekotu arī finansējums. Ar izpratni pret šo nosacījumu izturas arī dažās mazajās pašvaldībās, kurās politisku iemeslu dēļ pēc brīva prāta reorganizāciju nevar īstenot, jo iedzīvotāji to var atcerēties nākamajās vēlēšanās un no pagastiem ievēlētie deputāti pretojas savas teritorijas skolas slēgšanai. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadība skolu tīkla sakārtošanu min kā priekšnoteikumu arī iecerētajai pedagogu darba samaksas reformai. Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) piedāvāto vidusskolu tīkla sakārtošanu uzskata par labu kompromisu.
Pašlaik gan dominē to pašvaldību viedokļi, kuras IZM piedāvājumā saskata apzinātus centienus iznīcināt lauku teritorijas, jo līdz ar skolas slēgšanu aizbraukšot cilvēki un zudīšot cerības piesaistīt uzņēmējus. Šos argumentus nesen Vienotības domes sēdē minēja arī Jaunjelgavas novada priekšsēdētājs Guntis Libeks. Viņa vadītā pašvaldība pagaidām vēl var izpildīt prasīto. "Taču nākotnē tas būs milzīgs trieciens reģioniem, jo notiek apzināta cilvēku dzīšana laukā no mazpilsētām. Vai tiešām visiem tagad vajag kā pingvīniem saspiesties ap Rīgu?" vaicā Libeks. Viņš ieminējās, ka varētu izstāties no Vienotības, ja tā neizrādīs sapratni.
Mazsalacas novada priekšsēdis Harijs Rokpelnis tikai nesen iestājies Zaļo un Zemnieku savienībā, bet cer cīnīties bez partijas atbalsta. Mazsalacas vidusskola jau ir riska grupā. Rokpeļņa minētie argumenti ir līdzīgi - uzņēmējiem esot vajadzīga stabila vide, un tāda tā būs tikai tad, ja novadā būs vidusskola. Mazsalacai tuvākā vidusskola ir 22 kilometrus attālajā Rūjienā, no kuras līdz Naukšēnu vidusskolai ir tikai astoņi kilometri. Abu pārējo novadu kolēģiem vēl nav pamata uztraukties par savu mācību iestāžu likteni, taču nelielā teritorijā trīs vidusskolas nākotnē varētu izrādīties par daudz. Visām trijām pašvaldībām jau ir kopīga sporta skola, bet pagaidām tās nav gatavas runāt par vidusskolu apvienošanu. Rokpelnis uzsvēra - tie bērni, kuri turpina mācības citur, nebrauc uz Rūjienu, bet gan uz Valmieru. Tai vistuvāk ir Strenču vidusskola, kuras pastāvēšanai arī var nepietikt skolēnu.
Kad Dundagas novada priekšsēdētājs Gunārs Laicāns (Vienotība) savulaik ieradies Dundagā, skola bija viņa pirmā darbavieta, un toreiz tajā mācījās 800 bērnu, tagad ir nedaudz vairāk nekā trīssimt. Taču Dundagas vidusskolai slēgšana nedraudot - novadā dzimstot bērni, un šejieniešiem esot ērtāk mācīties Dundagā, nevis braukt uz 35 kilometrus attālajiem Talsiem vai Ventspili, līdz kurai ir 65 kilometri. Šī novada Kolkas skolēni savukārt dodoties uz Rojas vidusskolu. Lai izvadātu bērnus uz skolu, pašvaldībai ir līgums ar firmu, kuras autobusi deviņos maršrutos jau tagad dienā kopā nobraucot ap 500 kilometru, piebilda Laicāns.
Mobilitāte ir atslēgas jautājums, arī pēc Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Māra Kučinska (ZZS) domām. Viņš uzskata, ka pie sarunu galda kopā ar IZM un VARAM pārstāvjiem ir jāsēž arī Satiksmes ministrijas cilvēkiem. Tāpēc šo procesu, viņaprāt, jāturpina vadīt premjerei Laimdotai Straujumai (Vienotība), jo IZM viena to nepavilkšot. Kučinskis cer uz to reformas modeli, kurš paredz izveidot 29 sadarbības teritorijas, jo to ietvaros varētu kļūt skaidras cilvēku plūsmas un būtu redzams, uz kurieni viņi dodas mācīties un strādāt. Politiķis nepiekrīt, ka līdz ar skolas slēgšanu mazinātos arī uzņēmēju interese - diez vai viņus piesaistītu skolas ar nepilnām klasēm.
Visu žurnālistes Ināras Egles rakstu Negrib pazaudēt savu skolu lasiet pirmdienas, 19.oktobra, laikrakstā Diena!