Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -1 °C
Daļēji saulains
Piektdiena, 22. novembris
Aldis, Alfons, Aldris
Latvijā sasniegts pēdējos desmit gados vismazākais vidusskolas absolvējušo skolēnu skaits

Reģionos uz eksaktajām jomām neraujas

Augstskolās pašlaik turpinās uzņemšana, un pirmajā nedēļā vienotajā elektroniskās pieteikšanās sistēmā apstiprināti 5469 studētgribētāju pieteikumi. Visbiežāk reflektanti izvēlējušies Latvijas Universitāti (LU), kam seko Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), bet trīs populārākās studiju programmas ir LU īstenotās Tiesību zinātne, Ārstniecība un Datorzinātnes. Galvaspilsētā eksaktās jomas ir samērā pieprasītas un budžeta vietas pildās, bet reģionos ar to ir problēmas.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) šobrīd ir vispieprasītākā ārpus Rīgas. Pirmajā nedēļā kopumā saņemti 1835, bet ar pirmo prioritāti – 513 pieteikumu. Kā novērojusi LLU pārstāve Ruta Liņķe, šogad jaunieši jau mērķtiecīgi zina, ko vēlas studēt, un nav bijis gadījumu, kad kāds ilgi domā vai svārstās. Cita tendence – topošie studenti izvēlas augstskolu tuvāk dzīvesvietai. LLU gan nav būtisku izmaiņu attiecībā uz populārākajām studiju programmām – visvairāk kā pirmā prioritāte atzīmēta Veterinārmedicīna, Mežinženieris un Lauksaimniecība.

Otrajā vietā reģionos ir Daugavpils Universitāte (DU), taču tur atklāti norāda – šogad, visticamāk, uzņems mazāku skaitu cilvēku. DU pārstāvis Jānis Kudiņš Dienai skaidro, ka samazinājums ir katru gadu un arī šogad valstī kopumā ir mazāks skaits potenciālo studentu. Tāpat nemainīgi ir tas, ka reflektanti ne vienmēr ieklausās tirgus prognozēs, speciālisti sola pārprodukciju, bet jaunieši tik un tā tiecas studēt tiesību zinātnes un ekonomiku. Tomēr liels pieprasījums ir arī uz tādām studiju programmām kā Fizioterapija un Informācijas tehnoloģijas, bet dabaszinātņu programmas, piemēram, Fizika, paliek bez interesentiem. Uz Matemātiku pieteikušies četri reflektanti, un universitātē to uzskata par labu rādītāju, jo citus gadus bijis vēl mazāk. Katru gadu DU gan rīko papilduzņemšanu, kad izdodas vēl daļu no budžeta vietām aizpildīt.

Papilduzņemšanu augusta beigās ieplānojusi arī Liepājas Universitāte. Patlaban šī augstskola ir 151 studētgribētāja pirmā izvēle, bet kopumā saņemti 549 pieteikumi. Salīdzinoši lielāks reflektantu skaits ar pirmo prioritāti ir pirmsskolas un pamatskolas skolotāju, Logopēdijas, Informācijas tehnoloģiju, Jauno mediju mākslas, Kultūras vadības, valodas un kultūras studiju programmās. Bet, piemēram, neviens nav izvēlējies kļūt par fizikas un informātikas un programmēšanas skolotāju. 

Visu rakstu lasiet pirmdienas, 10.jūlija laikrakstā Diena!

Top komentāri

Blondais Greeks, toreiz.
B
Kaada shkjirba, exaktaas vai ne/exaktaas zinaatnes... Galvenais, lai meichas kojaas vareetu katru vakaru kaajeles papleest, un lai buutu pietiekams skaits, vismaz 3 vechi uz vienu kaajstarpi ( piseeju, nekas vairaak shiim 'studenteleem' neinteresee). PS. Mans viedoklis ir balstiits uz personisko pieredzi, toreizeejaas Biologu/Gjeograafu/, veelaak Maajsaimniechu kojaas Riigaa, Juurmalas Gatvee. Nekas personiigs. Nodzerties kaa cuukai, vot taa vajag!!! - kaa gaardza slavenais (???) Dzintris Kolaats, raapodams pa Juurmales Gatves 2. staava gaiteni ap ~2 peec pusnaakts, kaut kad ap 1985. gadu.
Savietis
S
Latvijā augstskolu ir krietni par daudz, it īpaši, ja pārrēķina augstskolu skaitu uz 10 000 iedzīv. vai studējošo skaitu uz 10 000 iedzīv. Daudzas no tām ir mazas, šaura profila un atbilst lielo augstskolu vidēji skaitliskajām fakultātēm.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas