Pagājušajā nedēļā oficiālās valsts vizītes ietvaros Latvijā Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs viesojās arī Rīgas brīvostas pārvaldē, kur piedalījās seminārā Get Connected, iepazinās ar Rīgas brīvostas darbu, kā arī Latvijas aktuālākajiem plāniem transporta un loģistikas jomā. Pasākuma ietvaros starp Rīgas brīvostas pārvaldi un Roterdamas ostu tika parakstīts sadarbības līgums par Roterdamas ostas augsta līmeņa ekspertu iesaisti Rīgas brīvostas jaunās Attīstības programmas 2019.–2028. gadam izstrādē. Līgumu parakstīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš un Roterdamas ostas pārvaldes korporatīvās stratēģijas direktors Viktors Šonmakers.
Akcentu liek uz tehnoloģijām
"Esam ļoti pagodināti uzņemt Viņa Majestāti Nīderlandes karali Rīgas ostā. Ostas un tirgotāji ir tie, kas Latviju un Nīderlandi vienojuši vēsturiski jau kopš Hanzas savienības laikiem. Priecājos, ka ar parakstīto līgumu mēs šo sadarbību nostiprinām šodien un turpināsim to arī nākotnē," uzsvēra Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Rīgas un Roterdamas ostām ir daudz kopīgu iezīmju kravu konjunktūrā, vēsturē līdzīgi ir arī abu ostu pārvaldības modeļi. Turklāt Roterdamas ostai ir ievērojama pieredze, strādājot ar dažādu ostu attīstības projektiem visā pasaulē. Tādēļ darbā pie jaunā Rīgas ostas attīstības plāna izvēlējāmies piesaistīt tieši Roterdamas speciālistu kompetenci un zināšanas, akcentēja Rīgas brīvostas pārvaldnieks.
Roterdamas ostas korporatīvās stratēģijas direktors Viktors Šonmakers savukārt uzsvēra: "Esam izstrādājuši un varam piedāvāt Rīgas ostai jaunus inovatīvus risinājumus ostu informācijas tehnoloģiju jomā. Protams, Rīgas ostā nevarēs piemērot visu Roterdamas ostas elektronisko sistēmu, taču piedāvāsim adaptēt savus risinājumus Rīgas ostas vajadzībām. Esam gatavi sadarboties arī citās jomās, taču jaunu inovatīvu informācijas tehnoloģiju risinājumu izmantošana ostās ir ostu attīstības nākotne un būtisks priekšnoteikums to konkurētspējas saglabāšanai." Pēc Šonmakera paustā, arī Roterdamas ostai ir interese sadarboties ar Rīgu dažādu kopīgu tranzīta un loģistikas projektu īstenošanā, ņemot vērā, ka kravu īpašniekiem būtiskākie faktori ir kravas transportēšanas ātrums, pakalpojuma kvalitāte un drošība.
Vienlaikus Rīgas brīvostas pārvaldnieks akcentēja, ka jaunajā attīstības programmā Rīgas brīvostas pārvalde būtiskāko uzmanību pievērsīs tieši dažādu ostas informācijas tehnoloģiju sistēmu sakārtošanai, uzlabošanai un jaunu risinājumu attīstībai, lai panāktu, ka Rīgas osta šajā jomā atbilstu visaugstākajām mūsdienīgas ostas prasībām. "Arī šajā darbā mums lieti noderēs Roterdamas ostas pieredze un atbalsts," pārliecināts ir A. Zeltiņš.
Uzsver veiksmīgo sadarbību
Rīgas brīvostas pārvaldnieks semināra dalībniekus iepazīstināja ar Rīgas ostas vēsturisko attīstību, kā arī akcentēja ostas mūsdienu tehniskās iespējas un kapacitāti, kā arī norādīja uz nākotnes plāniem, tajā skaitā uzsverot piemērošanos nozares tendencēm. A. Zeltiņš uzsvēra, ka Rīgas osta būtisku uzmanību pievērš tendencēm izmantot kravu pārvadājumiem pa jūru lielāku izmēru un līdz ar to lielākas kravnesības kuģus, arī nodrošinot Rīgas ostā gan nepieciešamo kuģošanas kanāla dziļumu, gan piestāņu tehnisko aprīkojumu. Viņš arī norādīja, ka Rīgas ostā kā būtisks attīstības virziens ir moderno tehnoloģiju ieviešana, tādējādi uzlabojot un paātrinot gan informācijas apmaiņas procesu, gan dokumentu saskaņošanu un noformēšanu. Rīgas brīvostas pārvaldnieks arī piebilda, ka tehnoloģiju ieviešanas procesā kā svarīgākais aspekts tiek ņemts vērā drošības jautājums, lai informācija būtu aizsargāta pret iespējamām tehnoloģiskām problēmām, kā arī ļaunprātībām.
Savukārt satiksmes ministrs Uldis Augulis semināra dalībniekiem norādīja, ka satiksmes nozare ir viena no Latvijas dinamiskākajām un plašākajām nozarēm, kurā ir svarīgi investēt dažādu attīstības projektu īstenošanai, ņemot vērā, ka šai nozarei nozīmīga atdeve valsts tautsaimniecībā.
"Šī nozare ir svarīgs pamats valsts ekonomiskajai izaugsmei, tāpēc visdažādākā veida sadarbība ir viens no būtiskiem tās attīstības priekšnosacījumiem. Latviju un Nīderlandi ilgstoši vieno ciešas un draudzīgas attiecības, un šī sekmīgā sadarbība ļauj mums kopīgi atskatīties gan pagātnē, gan tagadnē, gan arī plānot nākotnes mērķus, jo starp abām valstīm valda sapratne, cieņa un vēlme attīstīties," akcentēja ministrs.
Viņš uzsvēra, ka Latvija vienmēr ir uzskatījusi Nīderlandi kā veiksmīgu ekonomiskās attīstības paraugu, jo tā spējusi sevi pierādīt dažādās jomās, it īpaši transporta un loģistikas sektorā.
"Kopš neatkarības atjaunošanas esam veidojuši Latvijas ostu pārvaldības un attīstības modeli, balstoties tieši uz Nīderlandes ostu pieredzi un labās prakses piemēriem. Ostu nozarē esam izstrādājuši arī savu likumdošanu pēc Nīderlandes parauga. Tāpat esam regulāri organizējuši dažādas tikšanās un pieredzes apmaiņas seminārus uzņēmumiem, kā arī veidojuši kontaktus un attīstījuši sadarbību dažādās loģistikas jomās," pauda U. Augulis.
Sadarbosies jaunu tirgu apgūšanā
Ministrs uzsvēra, ka Nīderlande ir tuvs Latvijas sabiedrotais dažādās uzņēmējdarbības jomās, īpaši akcentējot veiksmīgo sadarbību ostu jomā. "Piemēram, šobrīd notiek ļoti aktīva attiecību veidošana starp Nīderlandes ostām un visām trim lielākajām Latvijas ostām – Rīgu, Liepāju un Ventspili. Gan pieredzes apmaiņas jomā ostu attīstībā, gan dažādu konteinerpārvadājumu līniju savienošanā. Turklāt visciešākā sadarbība izveidojusies starp Roterdamas un Rīgas ostām, jo Roterdama iekļauta trīs uz Rīgu nākošo regulāro konteinerlīniju maršrutos, tādējādi nodrošinot Rīgas ostai savienojumu ar Roterdamu kā vienu no Eiropas lielākajām konteineru apstrādes ostām," pauda U. Augulis, piebilstot, ka abu valstu līdzdalība transporta un loģistikas nozares uzlabošanā un pilnveidošanā ir ļoti būtiska, jo Latvija un Nīderlande ir kā izeja uz jūru nozīmīgiem sauszemes tirgiem.
"Latvija apkalpo kravu plūsmas uz Krieviju, Baltkrieviju, Centrālo Āziju un šobrīd jau uz Ķīnu, kamēr Nīderlande kalpo kā vārti uz visu Rietumeiropu. Mēs neesam konkurenti, bet lieliski sadarbības partneri, jo, tikai sadarbojoties un atbalstot viens otru, varam panākt pilnvērtīgu progresu transporta un loģistikas jomā. Latvija tāpat kā Nīderlande vienmēr ir gatava jaunām iniciatīvām un sadarbības priekšlikumiem, tāpēc pie sasniegtā neapstājamies un meklējam aizvien jaunas iespējas. Pēdējos gados ir īpaši aktīvi strādāts, lai iesaistītos Eirāzijas sauszemes pārvadājumos pa dzelzceļu no un uz Ķīnu, izstrādājot vairākus veiksmīgus testa vilcienu maršrutus, kuri savu efektivitāti ir pierādījuši praksē," norādīja U. Augulis.
Kā piemēru viņš semināra dalībniekiem minēja organizēto konteinervilciena braucienu no Iu pilsētas Ķīnā uz Rīgu. Turklāt, lai nodrošinātu kravu plūsmu līdzsvaru, ir izdevies sakomplektēt vairākus kravas vilcienu sastāvus otrā virzienā – no Latvijas uz Kašgaras pilsētu Ķīnā. "Visbeidzot – pagājušajā gadā mūsu sekmīgā sadarbība ar Nīderlandi rezultējās pirmajā kombinētajā jūras – dzelzceļa konteinervilciena maršrutā no Urumči pilsētas Ķīnā caur Rīgu uz Roterdamu. Šis ir ļoti labs signāls mūsu turpmākajai sadarbībai," uzsvēra satiksmes ministrs.
Viņš atgādināja, ka gan Nīderlande, gan Latvija ir tranzīta un loģistikas valstis ar augstu attīstības potenciālu savā reģionā, tāpēc Latvija saredz Nīderlandi kā stratēģiski nozīmīgu partneri Eirāzijas pārvadājumu attīstībā un turpmākajā pieredzes apmaiņā transporta un loģistikas jomā. It īpaši attiecībā uz jauno tehnoloģiju ieviešanu un izmantošanu, attīstot ilgtspējīgus multimodālus transporta pakalpojumus.
"Vienlaikus redzam Nīderlandes uzņēmējus kā mūsu ciešākos partnerus, ne tikai veicot kravu pārvadājumus starp mūsu valstu ostām, bet arī roku rokā strādājot kravu piesaistē no Āzijas, iesaistot abu valstu ostas jaunos loģistikas maršrutos, kuros saskatāms liels nākotnes potenciāls," uzsvēra U. Augulis.
Nīderlande ir astotais lielākais Latvijas tirdzniecības partneris un otrs lielākais investors Latvijā. Nīderlandē reģistrētie uzņēmumi veikuši nozīmīgus ieguldījumus transporta un loģistikas, elektroenerģijas, lauksaimniecības, metālapstrādes, nekustamo īpašumu un būvniecības nozarēs. Savukārt Latvijas uzņēmumi ar inovatīviem risinājumiem un kvalitāti jau ir pazīstami Nīderlandē radošo industriju, dizaina un būvniecības sektoros.
Dažādu IT sistēmu ieviešanas gaita Rīgas brīvostā
- 1995. gads – ieviestas IT sistēmas kuģu satiksmes pārvaldībai Rīgas ostā
- 2002. gads – ieviesta elektroniskā dokumentu vadības sistēma
- 2006. gads – ieviesta jauna grāmatvedības IT sistēma
- 2010. gads – ieviests IT risinājums ostas uzņēmumu gada aptaujai
- 2011. gads – ieviests IT instruments ikmēneša stividoru statistikas ziņojumiem
- 2013. gads – ieviesta atļauju izsniegšanas IT sistēma kuģu ienākšanas ostā pārvaldīšanai
- 2016. gads – ieviesta Rīgas ostas informācijas sistēma (piestātņu drošības pārbaudes)
- 2017. gads – ieviesti jauni IT risinājumi procesu vadībai
- 2018. gads – jaunu integrētu Rīgas ostas informācijas sistēmu izstrāde (PoIS)
Avots: Rīgas brīvostas pārvalde