Ledus apstākļu novērtēšanu traucē intensīvā ūdens tvaikošana, kas samazina redzamību un neļauj veikt precīzus novērojumus no satelītiem. Saskaņā ar Igaunijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta novērtējumu jauns dreifējošs ledus pārklājis jau lielāko daļu Rīgas līča, bet pie Igaunijas krastiem, tostarp Pērnavas līcī, izveidojusies vienlaidu ledus sega 15-25 centimetru (cm) biezumā. Pērnavas līcī strādā ledlauzis EVA-316.
Ledus veidojas gar visu Latvijas piekrasti, bet mērens vējš, kas pūš no sauszemes, ledu pūš prom no krasta un neļauj veidoties vienmērīgai ledus kārtai. Piektdien Rīgas osta bija pārsvarā brīva no ledus, kuģu ceļā no Rīgas līdz Irbes šaurumam, kā arī no Irbes šauruma līdz Ventspils un Liepājas ostai bija vērojami dreifējoši ledus gabali.
Somu līča austrumos pie Sanktpēterburgas ledus biezums sasniedz 15-30 cm un strādā pieci Krievijas ledlauži, savukārt gar Somijas dienvidu piekrasti izveidojies 5-20 cm biezs ledus.
Botnijas līča ziemeļu daļu ledus pārklājis pilnībā, tā biezums ir vidēji 10-25 cm, vietām līča ziemeļu piekrastē sasniedzot 35 cm. Botnijas līcī darbojas trīs Somijas un trīs Zviedrijas ledlauži.
Citviet Baltijas jūrā ledus veidojas tikai gar piekrasti, jūras centrālajā daļā ūdens virsmas temperatūra ir +3 grādi.
Ledus sāk apgrūtināt arī Polijas un Vācijas ostu darbību, kur šaurākos un seklākos līčos izveidojusies līdz 10-20 cm bieza ledus kārta, tostarp ledus laušana sākta Hamburgas ostā.
Jau ziņots, ka Liepājas ostā velkonis Namejs un ledlauzis TAK8 no 31.janvāra sāka darbu diennakts režīmā, lai lauztu ledu un nodrošinātu drošu kuģošanu ostā, savukārt Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks piektdien pastāstīja, ka veiksmīgu Rīgas ostas darbību pagaidām spēj nodrošināt trīs ledus klases velkoņi.
Pirms gada februāra sākumā Baltijas jūrā strādāja vairāk nekā 20 ledlaužu, neskaitot mazos ostu ledlaužus. 2011.gada februāra otrajā pusē Rīgas jūras līcī iesala 34 kuģi.