Vislielākie izdevumi sabiedriskajai kārtībai un drošībai ir Latvijas lielo pilsētu, kā arī Pierīgas pašvaldībās. Turpretī niecīgākie izdevumi sabiedriskajai kārtībai un drošībai tiek atvēlēti Latgales pašvaldībās, kurām raksturīgs kopumā augsts noziedzības līmenis. To ļauj secināt Valsts kases apkopotie pašvaldību izdevumu pārskati par 2024. gadu.
Te jāatgādina, ka divi galvenie riski drošībai ir ugunsnelaimes un noziedzība. Latvijā uzdevums garantēt sabiedrības drošību ir nacionāla līmeņa dienestiem, galvenokārt Valsts policijai un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, tomēr arī daudzas pašvaldības novirza finansējumu sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai.
Ugunsgrēku statistika
2024. gadā Latvijā notika 2,6 ugunsgrēki uz tūkstoš iedzīvotājiem (neskaitot kūlas ugunsgrēkus). Vislielākais ugunsgrēku skaits uz tūkstoš iedzīvotājiem pagājušajā gadā bija Olaines novadā – 3,9, Augšdaugavas novadā – 3,7 un Dobeles novadā – 3,6 ugunsgrēki uz tūkstoš iedzīvotājiem.
Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, niecīgākais ugunsnelaimju skaits pērn bija Jelgavā (1,9 ugunsgrēki uz tūkstoš iedzīvotājiem) un Rēzeknē (arī 1,9 ugunsgrēki uz tūkstoš iedzīvotājiem). Vēl mazāk ugunsgrēku uz tūkstoti pašvaldības iedzīvotāju bija Talsu, Varakļānu un Mārupes novadā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 8. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00