"To OECD jau pavasarī skaidri norādīja savās stingrajās rekomendācijās. Ja līdz 3. oktobrim likumu nepieņemam, tad iestāšanās OECD aizkavēsies par vienu gadu, un tas izmaksās vairākus miljonus eiro vairāk, jo arī iestāšanās process maksā naudu," skaidroja Rinkēvičs.
Viņš uzsvēra, ka jaunās valsts kapitālsabiedrību padomes nebūs tās pašas vecās padomes, kuras eksistēja līdz 2009.gadam un bija politiķu un partiju pārraudzībā.
"Tās būs profesionālas padomes, kuras nodrošinās lielāku valsts kapitālsabiedrību pārvaldības efektivitāti un caurspīdīgumu. Uz to uzstāj arī OECD," piebilda Rinkēvičs.
Jau ziņots, ka Saeima 3.jūlijā otrajā lasījumā atbalstīja Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektu, paredzot, ka no 2016.gada lielajās valsts un publiski privātajās kapitālsabiedrībās varēs veidot padomes.
Padomes varēs izveidot kapitālsabiedrības, kurās neto apgrozījums ir lielāks par 21 miljonu eiro, bilances kopsumma ir lielāka par četriem miljoniem eiro, bet vidējais darbinieku skaits ir lielāks par 50.
Ja kapitālsabiedrībā ir izveidota padome un kāds no šiem nosacījumiem netiek izpildīts divus pārskata gadus pēc kārtas, padome būs jālikvidē.
Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilona Platonova (RP) aģentūrai LETA skaidroja, ka efektīva valsts kapitālsabiedrību pārvaldība nepieciešama, lai Latvija varētu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD). Arī deputāte Zanda Kalniņa-Lukaševica (V/RP) debatēs par likumprojektu uzsvēra - arī OECD vēstulē Ekonomikas ministrijai skaidri norādīts, ka valsts kapitālsabiedrības nepieciešams pārvaldīt efektīvi, pretējā gadījumā Latvijai tuvākajā laikā neizdosies pievienoties OECD.
Kopumā šo likumprojektu otrajā lasījumā atbalstīja 46 deputāti no dažādām frakcijām. Pret balsoja Augusts Brigmanis (ZZS), Čepāne un Andrejs Judins (V), bet vēl 19 deputāti no "Saskaņas centra" balsojumā atturējās. Vēl 12 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.
Šis likumprojekts ir publisko personu komercdarbības un kapitāla daļu pārvaldības reformas pamatlikums. Likumprojekta mērķis ir veicināt publiskas personas kapitālsabiedrības un kapitāla daļu efektīvu pārvaldību, ievērojot starptautiski atzītus labas korporatīvās pārvaldības principus, kā arī veicināt publisko personu komercdarbības nosacījumu ievērošanu.
Īstenojot kapitāla daļu pārvaldības reformu, ir sagaidāma lielāka kapitāla atdeve - lielākas dividendes, sabiedrībai publiski pieejama informācija par valstij piederošo kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldi, kapitālsabiedrībām izvirzīto gan finanšu, gan nefinanšu jeb sociālo mērķu sasniegšana.
Valsts kapitālsabiedrību padomes tika likvidētas krīzes laikā - no 2009.gada 1.jūlija. Toreiz Ekonomikas ministrija norādīja - ņemot vērā, ka padomes institūta esamība valsts akciju sabiedrībās neatbilst likumdevēja mērķim attiecībā uz akciju sabiedrības kā publiskās sabiedrības regulējumu, kā arī ievērojamus izdevumus, kas ir saistīti ar padomes locekļu atlīdzības izmaksām ekonomiskās lejupslīdes laikā, padomes institūts valsts akciju sabiedrībās ir jālikvidē, liecina aģentūras LETA arhīvs.