Vērojot, kā tiek pildīta panāktā vienošanās, varētu tikt pārskatīta arī sankciju politika. Šajā gadā pieņemtās Eiropas Savienības (ES) papildu sankcijas pret Krieviju ir reakcija uz Mariupoles iekarošanu un atceltas noteikti netiks. Savukārt par nākotnes sankcijām - ja vienošanās tiek pildīta, jaunas sankcijas netiktu izskatītas, bet, ja tas nenotiek, Eiropas Padomē gan varētu būt runa par jaunām sankcijām.
"Neaizmirsīsim arī to, ja vienošanās netiek pildīta, nevaram izslēgt arī atsevišķu Eiropas Savienības valstu un ASV stratēģijas maiņu pret Ukrainu, tostarp slaveno jautājumu par Ukrainas apbruņošanu. Tas, protams, varētu nozīmēt tikai un vienīgi tālāku situācijas pasliktināšanos," skaidroja Rinkēvičs.
Piektdien Rīgā ieradīsies Vācijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, lai detalizētāk informētu par Minskā notikušo sarunu gaitu un diskutētu par Eiropas Savienības nākamajiem ārpolitiskajiem soļiem.
"No savas puses es varētu teikt, ka mēs vēlētos redzēt zināmu progresu ne tikai pašā Ukrainas austrumu reģionā, bet mēs, protams, vēlētos redzēt, ka arī ES daudz nopietnāk pievēršas Ukrainas ekonomikas un sociālās sistēmas stiprināšanai. Mēs runājam par finanšu palīdzību, par pašu reformu procesu Ukrainā, kā arī palīdzību ekspertu līmenī," pauda ministrs.
Viņš arī atzina, ka labprāt redzētu tūlītēja pamiera iestāšanos, negaidot līdz 15. februāra naktij, taču acīmredzot nepieciešams laiks militārās tehnikas aizvirzīšanai, bet galvenais, lai apšaudes beigtos nekavējoties.
Savukārt jautāts, vai ceturtdien panāktā vienošanās varētu pozitīvi atsaukties uz Krimas aneksijas pārvērtēšanu un risināšanu, Rinkēvičs atzina, ka tas ir "acīmredzams ilgtermiņa neatzīšanas politikas jautājums" un konkrētās Minskas vienošanās veltītas tieši Ukrainas austrumu problemātikai.
"Taču tas nenozīmē pozīcijas mīkstināšanos attiecībā uz Krimu," norādīja Rinkēvičs, kurš atgādināja daudzu Eiropas valstu līderu teikto, ka ES, tostarp arī Latvija, neatzīst Krimas aneksiju.
Jau vēstīts, ka Minskas samita pēc 14 stundu ilgām sarunām, kurās piedalījās Ukrainas prezidents Petro Porošenko, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Vācijas kanlere Angela Merkle un Francijas prezidents Fransuā Olands, panākta vienošanās, kas paredz pamiera izsludināšanu Ukrainas austrumos naktī no sestdienas uz svētdienu.
Putins ceturtdien medijiem paziņoja, ka Minskā panākta vienošanās par karavīru un militārās tehnikas atvilkšanu, kā arī uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos. Tas notikšot pusnaktī no sestdienas uz svētdienu. Tāpat panākta arī vienošanās par karaspēku atvilkšanu no demarkācijas līnijas, par ko tika panākta vienošanās 19.septembrī.
"Mēs esam spējuši vienoties par galvenajām lietām," teica Putins un piebildis, ka sarunas paildzinājusi Ukrainas prezidenta nevēlēšanās sarunāties ar separātistiem.
Savukārt Merkele pēc sarunām izteikusies: "Man nav ilūziju, mums nav ilūziju. Ir vēl daudz darāmā [lai nodrošinātu mieru Ukrainā]. Tomēr šī ir reāla iespēja apstākļu uzlabošanai".
"Mums tagad ir cerības stars, ka Minskā esam vienojušies par visaptverošu risinājumu. Ir sperti konkrēti soļi, bet galvenie šķēršļi vēl priekšā," teikusi Vācijas kanclere.
Sarunas bez pārtraukuma ilga 14 stundas - Krievijas daļēji finansētais medijs RT vēstīja, ka sarunu laikā valstu līderi ieturējuši vien neilgas pauzes, bet Krievijas ziņu aģentūra TASS ziņoja, ka šīs ir vienas no ilgākajām sarunām Krievijas prezidenta Vladimira Putina politiskajā karjerā.