Viņš atzīmēja, ka pirms gaidāmajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām var sekot līdzi dažādiem formātiem - partiju pārstāvji debatē, savukārt žurnālisti, kas vada šīs debates, prezidenta ieskatā, darba labu darbu, neļaujot partiju pārstāvjiem "pāriet aģitācijas fāzē", uzdodot precizējošus jautājumus.
"Es tomēr redzu būtisku atšķirību starp debatēm un aģitāciju. Es nevaru atbalstīt priekšlikumus [grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas priekšvēlēšanu debates noteiktu par priekšvēlēšanu aģitāciju, kas patlaban ir iesniegti Saeimā," žurnālistiem teica Valsts prezidents.
Viņš uzskata, ka tāda prakse nav laba divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, aģitācija un debates ir nodalāmas, otrkārt, tā nav pieņemama prakse, ka EP vēlēšanu kampaņas laikā, kad "spēles noteikumi ir skaidri", ir mēģinājumi tos labot. Rinkēvičs piekrita, ka var diskutēt par nākamajām kampaņām saistībā ar pašvaldību vai Saeimas vēlēšanām, taču nevar pēdējā brīdī censties grozīt priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumus.
"Tā nav laba prakse! Spriežot pēc Saeimas dienaskārtības, priekšlikumi līdz EP vēlēšanām netiks pieņemti. Gribu cerēt, ka Saeimā notiks rūpīgas diskusijas un šādā redakcijā priekšlikumi netiks pieņemti. Ja tomēr galīgā lasījumā grozījumi tiks pieņemti pašreizējā reakcijā, es neredzu iespēju tos izsludināt. Tad es lūgšu Saeimai tomēr vēlreiz iedziļināties, taču es domāju, ka diskusija Saeimā būs pietiekami konstruktīva un mēs līdz tam nenonāksim," sacīja Valsts prezidents.
Jau rakstīts, ka Saeima ceturtdien, 23.maijā, nodeva izskatīšanai komisijās žurnālistu kritizētos grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas priekšvēlēšanu debates noteiktu par priekšvēlēšanu aģitāciju.
Nacionālās apvienības (NA) un dažu "Apvienotā saraksta" (AS) Saeimas deputātu rosinātie grozījumi paredz priekšvēlēšanu aģitācijas definīcijā ietvert arī priekšvēlēšanu debates.
Par grozījumu nodošanu komisijām balsoja 46 deputāti no NA, AS un "Jaunās vienotības" (JV), savukārt "pret" balsoja 25 parlamentārieši no "Progresīvajiem", "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei". Balsojumā atturējās desmit Zaļo un zemnieku savienības deputāti.
Kā ziņots, Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) iebilst pret minētajiem grozījumiem Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, ar kuriem debates kā žurnālistikas žanrs un formāts tiktu pielīdzināts politiskajai aģitācijai, aģentūra LETA informēja LŽA.
LŽA ieskatā, ierosinātie grozījumi nesasniegs plānoto mērķi un nepamatoti iejauksies mediju redakcionālajā neatkarībā. Kā skaidro organizācija, aģitācija ir politisko partiju un politiķu reklāma medijos vai citos formātos, kur partijas netraucēti aicina balsot un var izplatīt nekritiskus paziņojumus, reklamējot savu piedāvājumu. Savukārt politiskās debates ir žurnālistikas žanrs un formāts, kura ietvaros politiķi, reaģējot uz jautājumiem, var paust savu viedokli un vēstījumus, taču diskusiju vada žurnālisti, uzdod kritiskus jautājumus un liek atbildēt par saviem vārdiem.
"Fundamentālā atšķirība balstās reklāmas un žurnālistikas nodalījumā, kas profesionālā mediju vidē tiek ievērota. Gluži kā Satversmē baznīca un valsts ir atdalītas, medijos, kur tiek ievēroti profesionāli standarti, tiek nošķirta reklāma un redakcionālais saturs," norāda LŽA.