Rosina arī privātajās augstskolās un koledžās aizliegt studēt krievu valodā

Kā liecina IZM iesniegtais priekšlikums grozījumiem Augstskolu likumā, tiek piedāvāts ļaut augstskolām un koledžām, kuru studiju programmu īstenošanas valoda neatbilst Augstskolu likumā noteiktajiem nosacījumiem, turpināt studiju programmu īstenošanu attiecīgajā valodā līdz konkrētā studiju virziena, kurā ietilpst attiecīgās studiju programmas, akreditācijas termiņa beigām. Taču pēc 2019.gada 1.janvāra studējošo uzņemšana studiju programmās ar īstenošanas valodu, kas neatbilst Augstskolu likumā noteiktajām prasībām, vairs nebūtu atļauta.

Saskaņā ar Augstskolu likumu valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā, savukārt svešvalodu lietošana studiju programmu īstenošanā iespējama tikai atsevišķos gadījumos. ES oficiālajās valodās drīkst īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras īsteno ES programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus. Vienlaikus noteikts, ka ES oficiālajās valodās var īstenot ne vairāk par vienu piektdaļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma, ievērojot, ka šajā daļā nevar ietilpt gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.

Likums patlaban arī nosaka, ka svešvalodā drīkst īstenot tādas studiju programmas, kuru īstenošana svešvalodā ir nepieciešama studiju programmas mērķu sasniegšanai - valodu un kultūras studijas, valodu programmas. Visbeidzot ES oficiālajās valodās drīkst īstenot kopīgās studiju programmas.

IZM likumprojekta pamatojumā norādīja, ka, ņemot vērā grozījumus Izglītības likumā saistībā ar izglītības programmu īstenošanu vidējā izglītībā, nepieciešams noteikt skaidrus nosacījumus studiju programmu īstenošanas valodai augstskolās un koledžās.

Augstskolām un koledžām ir noteikti kritēriji studiju programmu īstenošanai, kā arī, lai augstskolas un koledžas varētu izsniegt valsts atzītu diplomu, ir noteikti to īstenoto studiju programmu akreditācijas kritēriji. Tā kā valsts regulē studiju programmu īstenošanas kritērijus un studiju programmu akreditācijas kritērijus, valsts arī ir tiesīga noteikt studiju programmu īstenošanas valodu. Ņemot vērā to, ka gan valsts dibinātām augstskolām, gan privātpersonu dibinātām augstskolām ir vienādi kritēriji studiju programmu īstenošanai un akreditācijai, arī nosacījumiem attiecībā uz studiju programmu īstenošanas valodu ir jābūt vienādiem, uzskata IZM.

Ministrijā uzsvēra, ka papildu būtiski ņemt vērā arī to, ka vidējās izglītības līmenī ir noteikts pienākums privātpersonu dibinātajām izglītības iestādēm īstenot vispārējās izglītības programmas valsts valodā un noteikti atsevišķi gadījumi, kad tās var īstenot svešvalodā, tad arī attiecībā uz privātpersonu dibinātām augstākās izglītības iestādēm jānosaka tāda pati kārtība, lai veicinātu vidējās izglītības ieguvēju iespējas tālāk iegūt augstāko izglītību.

LETA jau ziņoja, ka aptuveni trešdaļa privāto augstskolu studentu pagājušajā gadā studēja krievu valodā, taču valsts augstskolās krievu valodā studējošo skaits nesasniedz pat vienu procentu, liecina IZM pārskats par augstāko izglītību 2017.gadā.

Pērnā gada statistikas dati rāda, ka septiņās no 13 Latvijā esošām juridisko personu dibinātajām augstskolām vismaz daļa studentu studēja krievu valodā.

2017.gadā privātajās augstskolās studēja 15 439 cilvēku, no kuriem 5189 jeb 34% studējošo studēja krievu valodā.

Lielākais krievu valodā studējošo īpatsvars ir Transporta sakaru institūtā, kur šajā svešvalodā studēja 86% jeb 2358 studentu. Aptuveni katrs otrais (53%) Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolas students studēja krievu valodā, Rīgas Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā RISEBA krievu valodā studēja 34% studentu, Rīgas Aeronavigācijas institūtā - 18%, Baltijas Starptautiskajā akadēmijā - 17%, bet Ekonomikas un kultūras augstskolā - seši procenti studējošo.

Valsts augstskolās pērn kopumā studēja 58 467 studenti. No viņiem tikai 143 studiju programmas Latvijas Universitātē apguva krievu valodā. Tādējādi kopumā no visiem valsts augstskolās studējošajiem krievu valodā pērn studēja mazāk nekā viens procents studentu.

Līdz ar to kopumā valsts un privātajās augstskolās krievu valodā pērn studēja 5332 jeb 7% studējošo.