Jautāts, kāda bija situācija ar lauksaimniecības datu rādītājiem, ko kopā ar toreizējo valsts sekretāri, tagadējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu Roze iesniedza Briselei, politiķis norādīja, ka dati bijuši objektīvi, tomēr procesa veiksmīgai virzībai kaitējusi zemnieku vēlme nedeklarēt visas ražas.
"Dati bija korekti. Vēl vairāk - tajā brīdī meklējām visas iespējas, lai rādītājus vilktu uz augšu. Tolaik darbojās likums "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi", kurā bija noteikts, ka līdz 1.oktobrim jādeklarē saražotās tonnas. Jābūt godīgiem un jāatzīst, ka ne jau visi zemnieki ražas nodeklarēja pilnībā, baidīdamies no nodokļiem. Rezultātā 1998.gadā, kura dati tika izmantoti par atskaites punktu maksājumu aprēķināšanai, zemnieki nebija deklarējuši visu saražoto, līdz ar to informācija bija tāda, kāda nu bija, tomēr - objektīva," sacīja Roze.
Viņš atzina, ka, neraugoties uz situāciju, Briseles jau aprēķinātajiem maksājumiem tomēr izdevies panākt 20% pieaugumu.
"Tā kā šai lietai iestājies zināms noilgums, varu teikt, ka toreiz ministrijā izmantojām pat tā dēvēto okupācijas jeb restrukturizācijas koeficientu, pierādot, ka saistībā ar PSRS okupāciju pastāv grūtības pārejā no plānveida ekonomikas uz privāto sektoru. Šīs idejas autors bija ekonomists Andris Miglavs, un "okupācijas koeficients" ne tikai Latvijai, bet arī Lietuvai un Igaunijai deva klāt 20% ES aprēķinātajiem maksājumiem," norādīja Roze.
"Tāpat "pievilkām" datus tādā kategorijā kā zīdītājgovis un aitu mātes - "atradām" tos lopiņus trīsreiz vairāk, nekā patiešām bija. Aitu māšu bija daudz mazāk nekā tagad, bet arī šajā pozīcijā vēl ne pusi neesam sasnieguši no tā, kādas kvotas "sadzejojām". Bija jānorāda arī dati kategorijā "mīkstie augļi". Briselē teica - ja reiz nav statistikas, vajag avotu, uz kuru var paļauties. Sameklējām ekspertu vērtējumu no Augļkopju asociācijas, uz kuru pamatojoties uztaisījām smuku ciparu," atzina eksministrs.
Viņš akcentēja, ka par šiem faktiem tobrīd nedrīkstēja "plaši teikt, jo tad būtu vispār visu pazaudējuši".
"Varu apgalvot, ka darījām visu, ko varējām. Lai gan vienmēr, raugoties pagātnē, šķiet, varbūt varēja ko darīt citādi. Varbūt varējām izmantot poļu stratēģiju - poļi līdz pusnaktij vilka garumā, nepiekrita nosacījumiem un neparakstīja līgumu. Tomēr kopumā tik un tā neko daudz labāku nedabūja, lai gan poļiem bija lielāki cipari arī oficiālajā statistikā," rezumēja Roze.
Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir tikai 90 eiro jeb 63 lati par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.
Roze zemkopības ministra amatā bija laikā no 2002.gada novembrim līdz 2009.gada 2.februārim. Pēc ministra pilnvaru nolikšanas atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, strādāja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā kā priekšsēdētāja biedrs un Eiropas lietu komisijā. Pēc 9.Saeimas pilnvaru beigām strādā SIA Lattelecom padomē, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmumā SIA Kolumbija Ltd kā projektu vadītājs.