Lai gan jau otrdien jautājumu plānots apspriest valdībā, pati Rozentāle par to uzzinājusi tikai pirmdien. "Ar mani nekas tāds nav saskaņots," sarunā teica Rozentāle.
"Ja tā komisijas ir tikai "ķeksīša" dēļ, tad nav nozīmes, kas tajā darbojas, bet, ja komisijai ir jāpieņem operatīvi un profesionāli lēmumi, tad nekas labs tur nesanāks. Tad jau nepaspēs atrast Rozentāli un paprasīt, kā tas jādara," ironizēja amatpersona. "Tagad katrs pats, lai lemj, vai tā mēs jūtamies drošāk, vai nē," viņa piebilda.
Rozentāle nevarēja atminēties precīzu laiku, kad sāka darbu komisijā, tomēr pieļāva, ka tie varētu būt aptuveni 13 gadi.
Grozījumu projektā teikts, ka svītrot Rozentāli no komisijas ierosinājusi RAKUS. Vienlaikus komisijas sastāvā plānots iekļaut jaunus locekļus - Slimību profilakses un kontroles centra direktori Ingu Šmati un RAKUS valdes locekli un medicīnas direktori Anitu Slokenbergu.
Tāpat paredzēts, ka komisijas priekšsēdētāja pienākumus turpinās pildīt VM valsts sekretārs Rinalds Muciņš, bet komisijas priekšsēdētāja vietnieka pienākumus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktors Armands Ploriņš.
Tāpat komisijā darbu turpinās Zāļu valsts aģentūras direktore Inguna Adoviča, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka, VM Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktora vietniece Biruta Kleina, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, NMPD direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics, Nacionālā veselības dienesta direktors Māris Taube, kā arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Neatliekamās medicīnas centra vadītājs Valērijs Ratobiļskis.
Valsts operatīvās medicīniskās komisijas darbības mērķis ir veicināt veselības nozares institūciju saskaņotu darbību katastrofu gadījumos. Tās nolikumā noteiktās funkcijas ir pieņemt koordinētus lēmumus ārkārtas medicīniskajā situācijā un ārkārtas sabiedrības veselības situācijā, kā arī to tiešu draudu gadījumā, izvērtēt apkopoto informāciju pēc ārkārtas situāciju likvidēšanas un veicināt katastrofu medicīnas sistēmas gatavību reaģēt nepieciešamības gadījumā.