Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +2 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

RSU rektors Gardovskis savieno vairākus amatus

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
:)
:
Hmm. Vajadzētu pajautāt Gardovskim dažus labu jautājumus: - nez kas tā tāda par zinātnes tehniku ko iepirka RSU un ko it kā izmanto rezidentu apmācībai. Ja paskatās RSU doktorantu darba tēmas tas kļūst skaidrs ka nekādas ASV vai Rietumeiropas zinātnes tehnoloģijas netiek pielietotas. Tātad reāli nauda tiek nozagta no rezidentu apmācības un iegrūsta atsevišķu cilvēku vajadzību atmierināsanai RSU iekšienē. - kā var uzskatīt ka Stradiņu klīnikā, Kirurģijas centrā kaut kas tiek vadīts, ja Gardovskis tur parādās tikai 1 reizi nedēļā? Interesanti cik slodzes viņam apmaksā slimnīca 0.25 varbūt pat 0.125? Bet alga kopumā sanāk milzīga pārrēķinot uz stundām. Tas pats RSU. - lūdzu nepiesaukt Gardovski pie aknu transplantācijas. Esiet reāli - profesoram par aknu transplantāciju bija tikai teorētiskas zināšanas. Bija citi cilvēki, kas brauca, mācijas un darija. Tādiem Gardovskiem vajadzēja tikai titulu - Viņa vadībā veikta 1. aknu transplantācija Latvijā. - Par kādu zinātni runā šis profesors? Vai tā ir tā zinātne kurā viņa vietā visu izpēta un uzraksta citi cilvēki un viņu pieliek kā pirmo autoru, jo viņš ir rektors? Stipri šaubos ka šāds zinātnieks spēj paskaidrot ko viņš ir publicējis? Un tā ir zinātne ko viņš taisās iemācīt citiem? - Kāpēc tiek pieminēta Kauņas Universitāte? Tāpec ka tā ir tāda pati fenokopija Lietuvas mērogā? Nav redzēts šāds fenomens ne Vācijā, ne Apvienotā Karalistē. - Kā tas nākas ka viņa vadītā klīnikā Stradiņu slimnīcā joropjām tiek ņemti no pacientiem kukuļi, pie tam lielos apmēros? Vai cēlonis nav meklējams apstāklī ka šefs nav uz vietas un peles danco pa galda virsu? Man pieticīgas, paša viedoklis - šāds cilvēks nav cienīgs ne vadīt RSU ne arī būt galvenais ķirurgs Latvijā.
Iesaku izlasīt LETAs ziņu pilnībā:
I
Gardovskis: Veselības ministrija tika informēta par pētniecībai nepieciešamās tehnikas iegādi Publicēta: 10:45 16.07.2011. Rīga, 16.jūl., LETA. Veselības ministrija (VM) tika informēta par pētniecībai nepieciešamās tehnikas iegādi, atsaucoties uz Teksasas universitātes asociētā profesora ārsta Uģa Gruntmaņa izteikumiem par dārgas zinātniskās aparatūras iegādi šodien publicētajā intervijā laikrakstā "Latvijas Avīze", aģentūrai LETA skaidroja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors profesors Jānis Gardovskis. "Gruntmanis vairākkārtīgi publiski ir izteicis savu viedokli par augstākās izglītības attīstību. Ir atbalstāmi, ka vadošo ārvalstu augstskolu prakse tiek iepazīta un iespēju robežās pārņemta un pielāgota Latvijas apstākļiem. Tomēr, iespējams, lielais attālums starp ASV un Latviju vai citi apstākļi ir bijuši par iemeslu dažu precizitāti prasošu, vispārīgu apgalvojumu izteikšanai. Tādēļ vēlos precizēt Gruntmaņa izteikumus par it kā dārgās un nelietderīgās tehnikas iegādi RSU," teica Gardovskis. Viņš skaidroja, ka apstākļos, kad valstī daudzos uzņēmumos un institūcijās notiek finanšu līdzekļu optimizācija, arī RSU rīkojusies taupīgi un veikusi finanšu līdzekļu uzkrājumu rezidentūras izglītības tālākai attīstībai. Ietaupījums tiešām ir aptuveni 1,5 miljoni latu, taču tas ir veidots apzināti, finansiāli rūpīgi rīkojoties, lai ietaupītos līdzekļus tuvāko gadu laikā novirzītu ārvalstu augstskolu līmenim atbilstošas tehnoloģijas iegādei un citu labiekārtošanas darbu veikšanai rezidentūras apmācībās RSU. "Vai vēlama būtu atbilde, ka 1,5 miljonus latu esam notērējuši, neskatoties, kur un kā?" retoriski vaicā rektors. Ārvalstu augstskolu līmenim atbilstošu tehnoloģiju RSU iegādājās, lai noturētu studijās pašmāju rezidentus, piedāvājot viņiem citviet pasaulē līdzvērtīgu tehnoloģisko bāzi un apstākļus. "Protams, uzskatu, ka vienlīdz svarīgi ir nodrošināt gan motivējošu atalgojumu akadēmiskajam personālam, gan arī motivējošu vidi un apstākļus pašiem rezidentiem," piebilda Gardovskis. Viņš skaidroja, ka tehnika, par kuru intervijā minēja Gruntmanis, ir paredzēta pētniecībai un ir izmaksājusi aptuveni 226 000 latu. Tā tiek izmantota, iesaistot rezidentus arī pētniecības darbā, kas ir neatņemama akreditētas rezidentūras programmas sastāvdaļa. "Līdzekļi tiek izmantoti atbilstoši līgumam starp RSU un Veselības ministriju, kas paredz, ka mācību procesa organizēšanas un materiālu izmaksas veido ap 365 000 latu gadā. Šos līdzekļus RSU var apgūt atbilstoši saviem ieskatiem, rūpīgi izvērtējot prioritātes ilgtermiņa attīstībā, piemēram, iegādājoties minēto tehniku, kas atbilst Rietumeiropas un ASV augstskolu laboratoriju tehnikai, kuru praksi vēlamies ieviest arī Latvijā," sacīja Gardovskis. Tehniku RSU iegādājās atklāta, vairāku mēnešu garumā ilguša iepirkuma rezultātā, ievērojot Latvijas normatīvajos aktos atrunāto iepirkuma procedūru, par iepirkumu informējot arī Veselības ministriju, kuras pārraudzībā atrodas RSU. Turklāt RSU juridiskais statuss ļauj pašai veikt iepirkumus šādas summas apmērā. "Savukārt, runājot par amatiem, saskaņā ar Augstskolu likumu par rektoru ievēl profesoru, tātad, lai es būtu rektors, man ir jābūt arī profesoram. Taču profesoriem ir noteikti pienākumi. Saskaņā ar Augstskolu likumu profesoru galvenie uzdevumi ir augsti kvalificētu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā, pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora štata vietas nosaukumam, doktora līmeņa studiju un pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē vai mākslinieciskās jaunrades vadīšana nozarē, kas atbilst profesora štata vietas nosaukumam, piedalīšanās studiju programmu, augstskolu un to struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšanā, jaunās zinātnieku, mākslinieku un docētāju paaudzes gatavošana. Savukārt RSU rektora un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Ķirurģijas klīnikas vadītāja amatu ļāva savienot Ministru kabinets. Tāpat Ministru kabinets ļāva apvienot manus līdzšinējos darba pienākumus ar veselības ministra ārštata padomnieka amatu," teica Gardovskis. Viņš uzsvēra, ka likumdošana paredz rektora līdzdalību lekciju lasīšanā, jauno pētnieku apmācībā un jaunās zinātnieku paaudzes veidošanā. Tas nozīmē, ka Gardovskim kā profesoram ķirurģijā, lai nodrošinātu pilnvērtīgas lekcijas, vienlaicīgi jābūt arī praktizējošam ķirurgam - regulāri jāveic operācijas. "Kurš gan gribētu, lai topošos ārstus izglītotu pasniedzējs, kurš pats neseko līdzi pasaules tendencēm un neveic praktiskas manipulācijas, bet lekcijas lasa vien no kladītes? Tā ir medicīnas profesoru specifika - darbs klīnikā nedrīkst tikt pārtraukts. Līdzīgi strādā daudzu citu medicīnas klīniku vadītāji un profesori, kuri tiek ievēlētie par rektoriem. Piemēram, Kauņas Medicīnas universitātes rektors tāpat vienlaikus ir profesors, katedras vadītājs un lielas universitātes klīnikas vadītājs. Arī citi Latvijas universitāšu rektori vienlaikus rektora pienākumiem pilda profesora, pētnieka un citus darbus, kas atļauti atbilstoši likumdošanai," piebilda Gardovskis. Rektors skaidroja, ka viņš kā profesors darbojas tikai 0,1 slodzes apmērā un arī kā klīnikas vadītājs pienākumus veic par nepilnas slodzes apmaksu, kas ļauj viņa amata pienākumus pilnvērtīgi savienot ar rektora pienākumiem, turklāt gan RSU, gan PSKUS atrodas desmit minūšu attālumā, arī vairākas RSU katedras ir izvietotas PSKUS slimnīcā. "Neskatoties uz to, gan Ķirurģijas klīnika, gan RSU strauji attīstās. PSKUS Ķirurģijas klīnika ir vadošā šāda klīnika valstī, kurā, piemēram, šā gada janvārī manā vadībā pirmo reizi Latvijā tika veikta aknu transplantācija. Arī līdzšinējie RSU rādītāji - ārvalstu studentu piesaistes labie rādītāji, pašmāju studēt gribētāju rekordskaits uzņemšanā un sasniegtais zinātnē - manuprāt, pierāda, ka manis veiktie darba pienākumi RSU tiek veikti kvalitatīvi, ir pozitīvi un RSU attīstība turpināsies, neskatoties uz kāda kritisko viedokli. Mūsu nākotnes mērķi ir ļoti ambiciozi. Un, ja viens cilvēks strādā, viņš var paveikt lielus un nozīmīgus darbus," uzskata Gardovskis. Daiga Kļanska LETA 16.07.2011 Copyright © LETA
kārlēns
k
bet pirmo aknu viņš taču pārstādīja, vai ne? Zinātņu akadēmija un Medicīnas muzejs arī balvas devuši par sasniegumiem ķirurģijā. lai vai kā, bet kā ķirurgam viņam nav ko pārmest.
Grābējs
G
par katru cenu! Ka tik nauda!
vilis
v
10 darbos sapamst kājas!Viens "srādā" 10darbos 100 bezdarbniekos.Jēgas nekādas.
urbis
u
Izskaties gana nomocījies, G. Tiešām ,kurš ir teicis, ka ķirurģijas profesoram ir jābūt rektoram? Un kurā ir teicis, ka rektoram katru dienu jāoperē? Es nemaz negribētu, lai mani graiza šitāds nomocījies prufesors!
students
s
Mēs vel lietojam mācibas matriālus no krievu laikiem- 20 g.v. !!!
Medicīnas komunists
M
Latvijas medicīnas mafija pilnā sparā!!!!
NEKAS NEMAINĪSIES
N
kamēr zem Uģa un citiem rektoriem apakšā ir tikai līdēju komandas, kam ar gribas pie siles un kam par darba kvalitāti nospļauties.
!!
!
Viena lieta ir vadīt augstskolu un lasīt lekcijas vai praktizēt, bet pavisam cita - vadīt vēl vienu iestādi. TAS IR ABSURDS. Lai gan - ši tips vienmēr ir bijis spējīgs sev uztaisīt vislielākās algas jebkurā vietā.
nu nu
n
Kāpēc piemērs ir Kauņa? Vai tad uz to tiecamies? Kā ir citur? Rektoru vispār nevajag vēlēt no ķirurgu vidus, ja reiz ir šīs visiem zināmā lieta, ka ķirurgam daudz jāoperē, lai "uzturētu formu". Rektoram 12 stundas diennaktī būtu jādomā par augstskolu.
lasītājs
l
varētu nosaukt kā piemēru arī Latvijas universitāti, Tehnisko universitāti utt. Latvijā tā ir visur, jo labiem speciālistiem alga ir smieklīga. gruntmanim viegli runāt, lai nāk un šeit pastrādā tikai vienā amatā. asv tajā pašā teksesas univ. rektora alga mēnesī droši ka pārsniedz šī brīža visu LV rektoru algu summu gadā.
  • 0
  • 0
Elīna
E
Bet RSU jāmācās gan baigi. Pēc sesijas ne rītu, ne vakaru nezini - kur sākas šūnas, kur beidzas plazma. Un par tiem kladīšu pasniedzējiem pilnīgi piekrītu - ja ķirurga rokas pāris mēnešus nepastrādā, tad ir čau, rasma. Ej tad tamborē valdziņus, bet ne apendixu.
Dzens
D
Rakstāt tā it kā tūdaļ būtu beigusies sesija.
  • 1
  • 2
Uģis Gruntmanis
U
Mani no ASV dzen prom, tāpēc taisos kļūt par RSU rektoru. Sāku savu kampaņu.
Lasītājs
L
Latvijā augstākajā izglītībā tā ir normāla parādība. Varētu aptaujāt vēl visus pārējos augstskolu rektorus un pajautāt, vai viņi iztiek tikai no rektora algas. Diemžēl ārstam tiešām nākas visu laiku praktizēt, lai pēc rektora amata beigšanas (tas ir vēlēts amats uz 4-5 gadiem) nebūtu jāiet ielas slaucīt. Zalters arī taču vairs nevar operēt, kaut pagājuši vien 4 gadi. Kāpēc avīzes klusēja, kad Daudze paralēli Saeimas darbam praktizēja Ventspils slimnīcā? Līdzīgi. Kāpēc avīzes nejautā, kā pats Teksasas reindžers spēj pilnvērtīgi lasīt lekcijas ASV un paralēli dedzīgi komentēt notikumus Latvijā? Nevar salīdzināt nesalīdzināmo. Grutnmanis pats aizbrauca strādāt uz ASV, kur saņem ASV ārsta algu, kas pārsniedz šejienes ministra algu, bet LV nav ASV!!! Te joprojām daudzkur ir spēkā teiciens "kaut tu no vienas algas dzīvotu".
Roko
R
Tā jau ir kā vairākus darbus vienlaicīgi strādājot katram no tiem paliek mazāk laika.
  • 0
  • 0

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas