Ērta pastaiga gan lieliem, gan maziem
Saulainā nedēļas nogalē devāmies uz netālo no Rīgas – Cenas tīreli. Atšķirībā no pilsētnieku iecienītā Ķemeru tīreļa un Kaņiera niedrāja laipām Cenas tīrelī apmeklētāju daudz mazāk un var mierīgi staigāt, redzeslokā nenotverot nevienu citu dabas skaistuma baudītāju. Esmu bijusi vairākos Latvijas purvos, un katrā ir kas atšķirīgs un tomēr līdzīgs. Cenas tīreļa, ko apsaimnieko a/s Rīgas meži, laipa sākumā ved garām kūdras ieguves laukiem. Brūni kvadrāti ar kūdras kaudzītēm, taisni, kārtīgi grāvji, pilni ūdens, kuros spoguļojas rudenīgās, bet joprojām koši zilās debesis… Tomēr nevaram sagaidīt, kad nokļūsim īsti dabiskā purva ainavā. Takas sākumā ir skatu tornis, no kura gan paveras aina uz kūdras laukiem, gan skats var aizklīst pāri meža galotnēm, bet uz otru pusi – saules apmirdzēts purvs. Starp viršiem un krūmiem zirnekļi sapinuši neskaitāmus tīklus, tajos karājas rasa un saulē dzirkstī. Skaisti! Esmu kopā ar 11 gadu veco meitu, un mums nepilnas pusotras stundas laikā izdodas iziet ap 5 kilometrus garo laipu, kas lokveidā ved pāri daļai tīreļa. Pāris kilometru ir diezgan sauss, bet vēlāk laipas abās malās ir īsta slīkšņa, taču šur tur manāmas dzērvenes, un Jasmīna karājas man pie rokas, lai tās aizsniegtu, neiekāpjot slapjumā, jo, pat viegli uzkāpjot uz zāles cinīša, zābaks strauji pazūd ūdenī. Daudzviet laipas malās ir informācijas stendi ar aprakstiem gan par tīreļa vēsturi, gan kūdras ieguvi, gan purvā sastopamo augu un dzīvnieku sugām. Uzzinām, ka purva laipas viens gals ved cauri Cenas tīreļa gandrīz neskartajai ziemeļu daļai, iepazīstinot ar augstā purva bagātībām. Taka laipo starp dzidriem un dziļiem purva ezeriem, purva augu klājumu un purva mežiem, kur augumā pavisam sīkas priedītes vecuma ziņā jau sen kā pārdzīvojušas lielāko daļu piekrastes masta priežu. Tur aug arī tundras apstākļiem raksturīgais pundurbērzs, kas Latvijā ir īpaši aizsargājama un reti sastopama suga.
Arī takas vidusdaļā izbūvēts skatu tornis, kas ļauj no cita skatu punkta atklāt purva ainavu. Gar takas malām izvietoti soliņi, lai pēc jau noietā un pirms priekšā esošā gājiena nedaudz atpūtinātu kājas. Tornī kāds iekāris šūpuļtīklu. Sēdi, baudi rietošo sauli un līdzi paņemto tēju! Mirkli pirms saulrieta purva ainava ir kā pasaka – debesis zeltaini un lillīgi rozā, gaisma maiga un zema, bet no purva kāpj migla... Un jāpagūst līdz tumsai iziet līdz autostāvvietai, jo slapjā laipa, uz kuras sabirušas koku lapas, ir ļoti slidena, kaut gana plata, lai pa to viegli izmainītos ar pretim nācējiem un izvizinātu mazuli ratiņos.
Cenas tīrelis ir ļoti interesanta teritorija. Tas kādreiz bija otrs lielākais purvs Latvijā, uzreiz pēc Teiču purva. Savulaik tika pieņemts lēmums vienā teritorijā apvienot gan saimniecisko, gan dabas aizsardzībai atvēlēto teritoriju. Tā ietekmētajā daļā turpinājās kūdras ieguve, kas tika aizsākta jau pirms Otrā pasaules kara. Dabas aizsardzības mērķiem tika nodalīti 2133 hektāri purva. Cenas tīrelis ir putniem īpaši nozīmīga teritorija, kas šo izcilās kvalitātes purvu izvēlas ligzdošanai un kā barošanās vietu. Putnus dzirdam visu pastaigas laiku – tie kaut kur sasaucas un lielos kāšos šķērso debesu loku.
Seni un retām sugām bagāti
Purvi Latvijā veidojušies jau pirms 8000–10 000 gadu. Zāļu jeb zemais purvs ir pirmā purvu attīstības pakāpe. Zāļu purviem raksturīgas dažādas grīšļu sugas, puplakši, vārnkājas u. c. Pārejas purvs ir pārejas stadija no zemā uz augsto purvu, bet bieži ir sastopami ezeru krastmalās. Pārejas purviem raksturīgi gan grīšļi, spilves, baltmeldri, gan sfagnu sūnas. Augstie jeb sūnu purvi ir augiem nabadzīgāki – tajos dominē sfagni, mazāk virši, vistenes un andromedas.
Parasti vecākie purvi ir lielāki un dziļāki. Latvijā viens no vecākajiem ir Teiču purvs. Par purva vecumu liecina kūdras slāņa biezums. Vecākajos purvos tas ir ap 10–12 m. Par purva vecumu liecina arī tajos augošās priedes. Ja tās ir mazas, kroplīgas, saliektas, ar biezu zarojumu vai plakanām galotnēm, tad 2 m priedīte var būt pat 40–60 un vairāk gadu veca. Purvu apmalēs vai meliorācijas grāvju tuvumā tās ir taisnas, ar spicām galotnēm un te 2 m garai priedei būs tikai ap 10 gadiem. Purva un tajā mītošo reto sugu pastāvēšana ir iespējama purviem specifisko un vienlaicīgi arī parasto sugu – sfagnu sūnu, spilvju, grīšļu – rezultātā. Šīs sugas augot un atmirstot veido kūdru un purvam specifisko skābuma un mitruma režīmu. Kā pastāstīja a/s Latvijas valsts meži vides eksperts Mārtiņš Kalniņš, Latvijas purvos retās sugas ir pundurbērzs (pēcleduslaikmeta relikts), ciņu mazmeldrs, Lēzeļa lipare, purviem raksturīgās sugas – rasenes un kreimules (kukaiņēdāji augi), dzērvenes, kasandras, andromedas. Purvos mīt putni, kuriem nepieciešamas purva atklātās ainavas – dzeltenais tārtiņš, lietuvainis, kuitala, purva tilbīte. Purviem raksturīgas arī dzērves, lielās čakstes, krīkļi un klinšu ērgļi. Purvos netrūkst arī dažādu kukaiņu, tipiskas, bet retas purvu sugas ir vairākas spāru sugas – ziemeļu smaragdspāre, sūnupurvu dižspāre, sīkspāre. Biežāk sastopami ir parastais purvraibenis, mazais viršu zilenītis, purva sisenis, melnā klajumspāre.