Dabas Diena

Rūpīgi seko līdzi reto putnu labklājībai

Reto un īpaši aizsargājamo putnu klātbūtne dabā ir dzīvotnes bioloģisko daudzveidību raksturojoši indikatori, arī īpaši mežu zemēs. Tādēļ a/s Latvijas valsts meži ik gadu veic septiņu īpaši aizsargājamo putnu sugu monitoringu, un tie ir – mazais ērglis, klinšu ērglis, jūras ērglis, zivjērglis, melnais stārķis, vistu vanags un mednis.

28. marts, 8:30

Baudīt ainavu un izkustēties

Kad domājam par lieliem, iespaidīgiem mežiem, retiem augiem un specifiskiem biotopiem, galvenokārt nāk prātā attāli dabas nostūri, prom no cilvēku apdzīvotām teritorijām un lielceļiem. Un tomēr specifiskus dabas objektus iespējams atrast arī lielu pilsētu tuvumā, tāpat baudīt labiekārtotu atpūtas infrastruktūru un vienlaikus – dabas savrupību. Tāda vieta ir Ogres Zilie kalni nedaudz vairāk nekā pusstundas brauciena attālumā no Rīgas.

14. marts, 17:54

Zero waste skaistumam un veselībai

14. marts, 8:00

Dari pats: Paštaisīts lūpu balzams

29. februāris, 13:12

Gada kukainis – ziedmuša

29. februāris, 10:00

Mācās darboties praktiski

Lai veidotu priekšstatus par to, kāda ir pasaule un kā tajā veiksmīgi un produktīvi darboties, cilvēkam nepietiek ar teorētiskajām zināšanām. Tādēļ projekta Skola 2030 ietvaros paredzēts, ka skolēniem mācību procesā vairāk jāiekļauj praktiskās nodarbības.

29. februāris, 8:00

Niedru skulptūru festivāls. Radošs pasākums un palīdzība dabas daudzveidības saglabāšanai

Februāra sākumā jau trešo gadu norisinājās Dabas aizsardzības pārvaldes rīkotais Niedru skulptūru festivāls. Šoreiz, tāpat kā pērn, tas notika dabas liegumā Randu pļavas. Pats pirmais Niedru skulptūru festivāls norisinājās pirms diviem gadiem dabas liegumā Sedas purvs – ilgā sala un sniega dēļ dalībniekiem bija iespēja pļaut niedres un veidot skulptūras uz pārpludināto dīķu virsmas, bet jau pērn laika apstākļu dēļ nācās mainīt festivāla norises vietu un tas pārcēlās uz Randu pļavām.

16. februāris, 7:40

Jaunums atkritumu pārstrādē. Saruna ar ķīmiķi un vides zinātnieku Māri Kļaviņu

Sadzīves atkritumi var būt kā resurss, kuru iespējams ne tikai pārstrādāt, bet iegūt augstvērtīgu izejvielu enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības vajadzībām. Latvijas Universitātes (LU) pētnieki ir izstrādājuši iekārtu, kas no plastmasas, koksnes, papīra un dažādas biomasas maisījuma spēj iegūt sintēzes gāzi. Par pētījuma rezultātiem stāsta tā zinātniskais vadītājs LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas vadošais pētnieks un profesors Māris Kļaviņš.

15. februāris, 18:48

Pēta, pavairo un saglabā retās augu sugas

Nacionālā botāniskā dārza laboratorijā zinātnieki pēta, pavairo un uzglabā ap 70 reto un īpaši aizsargājamo augu sugas, dažas no tām dabā ir pavisam izzudušas un patlaban dzīvo tikai mēģenēs. Miniatūrie audziņi kolbās izskatās kā no pasaku pasaules, un maģiski skaista ir arī pati laboratorijas augu uzglabāšanas telpa ar specifisku apgaismojumu un tūkstošiem norasojušu stikla trauciņu. Laboratorijā drīkst iet tikai speciālā tīrā tērpā, kājās jāvelk bahilas, bet zinātnieki augu apstrādi veic noslēgtā telpā ar steriliem instrumentiem.

15. februāris, 11:19

Pārtapis kalpot ilgāk. Intervija ar apģērbu zīmola Pārtapis radītāju Kristīni Kalēju

Mūsdienās reti kad no apģērba šķiramies tāpēc, ka tas ir novalkāts, noplīsis, neder un vairs nespēj pieklājīgi pildīt savas praktiskās funkcijas. Biežāk iemesls ir apnikums vai sajūta, ka tērps vairs nav gana reprezentabls – neatspoguļo konkrētā brīža modes tendences vai valkātāja sociālo stāvokli. Arī impulsīvie pirkumi, atlaižu vilinājums liek iegādāties lietas, kuras īsti neatbilst gaumei un dzīvesveidam. Tad nu apģērbs nonāk kādā labdarībai domātā maisā vai atkritumu tvertnē, un par turpmākajām tā gaitām galva netiek lauzīta. Kristīne Kalēja šiem tekstilizstrādājumiem dod otro dzīvi, darinot jaunus tērpus no jau nokalpojušiem apģērba gabaliem, taču šūšana nav vienīgais veids, kā viņa rūpējas, lai pasaule apkārt būtu ''zaļāka''.

3. februāris, 9:45

Varēsim šķirot arī tekstilu

Būtisku daļu no mūsu sadzīves atkritumiem veido apģērbi un citi tekstila izstrādājumi, kuru apjomus nepārtraukti palielina tā sauktā ātrā mode. Eiropas Savienības (ES) direktīva paredz, ka pēc pieciem gadiem ES dalībvalstīm būs jānodrošina tekstila izstrādājumu dalīta vākšana. Tikmēr Rīgā un tās apkārtnē pilotprojekta ietvaros izvietoti 20 speciāli konteineri tekstila izstrādājumu šķirošanai, lai izvērtētu cilvēku vēlmi šķirot tekstilu un aptuvenos savāktā materiāla apjomus.

1. februāris, 15:15

Gada putna godā – zivju dzenītis

Mudinot apzināt ūdensputnu situāciju Latvijā, Latvijas Ornitoloģijas biedrība šogad Gada putna godā iecēlusi zivju dzenīti (Alcedo atthis). Šī mazā, bet zibenīgā krāšņvārna, kurai, tiesa, nav nekādas radniecības ne ar dzeņiem, ne dzilnām, ne vārnām, ir apliecinājums tīriem ūdeņiem, liecinot par ekosistēmas veselību. Lai arī Latvijā zivju dzenītis nav apdraudēts, Eiropā tā ir aizsargājama suga.

19. janvāris, 11:10