Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

SAB: Nostiprinājusies Rietumu izpratne par pretpasākumiem Krievijas hibrīdaktivitātēm

Pēdējo divu gadu laikā ir ievērojami nostiprinājusies Rietumvalstu izpratne par Krievijas un citu autoritāro valstu hibrīdajām aktivitātēm un nepieciešamajiem pretpasākumiem, šādu vērtējumu pārskatā pauž Satversmes aizsardzības birojs (SAB).

Krievijā pie varas saglabājoties Vladimira Putina autoritārajam režīmam un turpinoties Krievijas agresijai Ukrainā, kā arī turpinoties Rietumu atbalstam Ukrainai, sniedzot militāro un cita veida palīdzību, Krievijai saglabāsies iniciatīva pret Eiropu un Rietumiem kopumā īstenot dažāda rakstura hibrīdās aktivitātes, prognozē SAB.

Līdzšinējās hibrīdās aktivitātes parāda Krievijas spēju darboties dažādās vidēs un izmantot dažādus instrumentus. Pēdējo divus gadu tendences arī rāda Krievijas spēju pielāgot tās aktivitātes, reaģējot uz Rietumvalstu veiktajiem pretpasākumiem. Tajā pat laikā Krievija ne vienmēr spēj nodrošināt hibrīdo aktivitāšu sinhronizāciju, jo īpaši gadījumos, kad aktivitātes skar dažādu institūciju kompetenci, spriež SAB.

Ņemot vērā hibrīdā apdraudējuma plašo spektru, labākais veids laicīgai hibrīdo aktivitāšu identificēšanai, novēršanai, seku mazināšanai un prognozēšanai ir valsts pārvaldes un nevalstiskā sektora sadarbība un noturības stiprināšana, kas Latvijā tiek īstenota un pilnveidota, klāsta SAB. Citās Rietumvalstīs, palielinoties izpratnei par hibrīdo apdraudējumu, tiek stiprināta starptautiskā sadarbība, šādi mazinot hibrīdo aktivitāšu radīto iespaidu uz Rietumu valstīm un sabiedrībām.

Atbilstoši Nacionālās drošības koncepcijai, hibrīdo draudu loks ietver gan ekonomisko, tostarp enerģētikas, šantāžu, gan iejaukšanos zinātnes, finanšu un izglītības jomās. Hibrīdās aktivitātes tiek veiktas ar mērķi vājināt Rietumu vienotību, demokrātiskās vērtības, lēmumu pieņemšanu un vispārējo spēju pretoties vai kavēt agresoru darbības. Hibrīdās aktivitātes tiecas nojaukt robežas starp karu un mieru, izmantot atklātus un slēptus instrumentus, pie nepieciešamības mainot īstenoto aktivitāšu intensitāti.

Vairumam Eiropas valstu esot NATO un ES dalībvalstīm un līdz ar NATO pieaugošajām aizsardzības un atturēšanas spējām, mazinās atklātas militāras konfrontācijas iespējamība no Krievijas puses. Savukārt Krievijas politiskajai elitei un lēmumu pieņemšanas procesam nemainoties, saglabāsies Krievijas interese ietekmēt Eiropas valstu lēmumus, izmantojot hibrīdās aktivitātes, teikts SAB rakstā.

Kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā Krievijas hibrīdās aktivitātes Eiropā primāri vērstas uz atbalsta mazināšanu Ukrainai un pretpasākumiem Baltijas jūras reģiona valstu drošības stiprināšanai, novērojis SAB. Augstākminēto mērķu sasniegšanai Krievija īsteno pasākumus Eiropas vienotības mazināšanai, Eiropas valstu iekšpolitisko saspīlējumu pastiprināšanai un nestabilitātes radīšanai un vairošanai.

Krievijas hibrīdās aktivitātes tiek izvērstas Eiropas reģionā un aptver vairākas "vides", piemēram - informatīvo un kibervidi, militāro, izlūkošanas un aktīvo pasākumu, politisko un diplomātisko, ekonomisko un tiesisko vidi.

SAB secinājis, ka informatīvās telpas izmantošana "Krievu pasaules" uzskata izplatīšanai un pretdarbībai Rietumvalstu pozīcijām saglabā augstu prioritāti Krievijas īstenoto hibrīdo aktivitāšu klāstā. Latvija un citas Eiropas valstis turpina sastapties ar augstu Krievijas un to atbalstošo haktīvistu radīto kiberapdraudējumu.

Militārajā vidē Baltijas jūras reģionā Krievija turpina īstenot darbības izlūkinformācijas iegūšanai par Baltijas jūras reģiona valstu militāro spēju attīstību un sadarbību NATO ietvaros, tai skaitā, sekojot līdz sabiedroto militārajiem vingrinājumiem un militāro vienību kustībai. Militāro vidi skar aktīva Krievijas kodolretorika, kas tiek izmantota kā instruments, lai atturētu Rietumu no militārās palīdzības sniegšanas Ukrainai un klātbūtnes palielināšanas NATO austrumu flangā.

Savu lomu kā instrumentam Krievijas ārējo interešu aizstāvībai saglabā tā saucamās privātās militārās kompānijas, kas, neskatoties uz to juridisko statusu, ir cieši saistītas ar Krievijas spēka struktūrām.

Kā atzīmē SAB, Krievijas drošības dienesti ir demonstrējuši gatavību īstenot tā saucamos aktīvos pasākumus valsts interešu atbalstīšanai, tai skaitā NATO dalībvalstīs. Kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā, aktīvo pasākumu primārais mērķis atbalsta Ukrainai mazināšana, arī veicot sabotāžas darbības pret infrastruktūru, kas tiek izmantota palīdzības Ukrainai uzglabāšanai un transportam.

Ekonomiskajā vidē Krievijas tradicionālās hibrīdās aktivitātes ir bijušas saistītas ar energoresursu izmantošanu Krieviju atbalstošu valstu "apbalvošanai" un tās pretinieku "sodīšanai". Līdzīgi ir tikusi izmantota arī piekļuve Krievijas tirgum. Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas energoresursu klātbūtne Eiropas valstu tirgos ir ievērojami samazinājusies, tāpat kā tirdzniecības apjomi citās preču grupās, attiecīgi samazinot Krievijas iespējas izmantot šāda veida instrumentus.

Pēdējo gadu laikā Krievijā, kā iemeslus minot dažāda rakstura pārkāpums, ir tikuši aizturēti vairāki Rietumvalstu pilsoņi. Šādā veidā Krievija tiecas uzlabot tās pozīcijas diskusijās ar Rietumvalstīm, lai aizturētos valstspiederīgos varētu "iemainīt" pret Krievijai izdevīgu piekāpšanos vai Rietumos aizturētiem Krievijas pilsoņiem.

Kā daļēja uz tiesiskās vides izmantošanu vērsta hibrīdā aktivitāte ir Krievijas un Baltkrievijas īstenotā migrācijas instrumentalizācija, atbalstot un organizējot migrācijas plūsmas pār Eiropas Savienības robežām un tiecoties ļaunprātīgi izmantot ES pastāvošās patvēruma procedūras.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas