Izlūkošanas darbības intensitāte dienestiem, kas strādāja Latvijā, bija atšķirīga un variēja no zemas līdz mēreni augstai. Kopumā ārvalstu izlūkdienestu radīto apdraudējumu Latvijai SAB vērtē kā mērenu.Ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes Latvijā galvenokārt tiek īstenotas zem diplomātisko pārstāvniecību piesega. Ārvalstu izlūkdienestu virsnieku skaits diplomātiskajās pārstāvniecībās var būt 15-40 % no kopējā diplomātu skaita.
Konstatēta ārvalstu izlūkdienestu interese par procesiem un lēmumiem saistībā ar Latvijas plānoto pievienošanos eirozonai, ekonomiskās krīzes pārvarēšanas procesu, Latvijai piešķirtajiem Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, Latvijas enerģētikas politiku un konkrētiem enerģētikas projektiem. Arī Latvijas drošības politika, dalība NATO un citās starptautiskās organizācijās aizvadītajā gadā bija ārvalstu izlūkošanas prioritāšu vidū.
Vairāku ārvalstu izlūkdienestu aktivitātes ir saistītas ar pārstāvēto valstu Latvijā dzīvojošajām diasporām. Darbam ar diasporu katram no dienestiem ir atšķirīgas metodes un mērķi, bet, saskaņā ar SAB novērojumiem, pēdējos gados ar Latvijā dzīvojošo kopienu Baltkrievijas Valsts drošības komiteja strādā īpaši aktīvi. Šo aktivitāšu mērķis ir kontrolēt, lai diasporā neveidotos opozicionāra nostāja un diaspora atbalstītu dienesta pārstāvētās valsts režīmu. Lai to nodrošinātu, izlūkdienesta virsnieks, kas strādā zem vēstniecības piesega, uztur regulārus kontaktus ar praktiski visiem aktīvākajiem diasporas organizāciju līderiem, lūdz informēt par pasākumiem, kuros varētu notikt diskusijas par politisko situāciju un cilvēktiesību problēmām dienesta pārstāvētajā valstī, kā arī prasa noskaidrot un ziņot, kādas personas šādos pasākumos piedalās.
Pēdējos gados konstatēti arī vairāki gadījumi, kad diaspora tiek iesaistīta izlūkdienesta organizētu aktīvo pasākumu īstenošanā, kuru mērķis ir demonstrēt ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalstu to izcelsmes valsts īstenotajai politikai un pastāvošajam režīmam. Piemēram, diasporas organizācijas rīko attiecīgu konferenci un pieņem rezolūcijas, bet patiesie pasākuma iniciatori un rezolūciju tekstu autori ir izlūkdienesta pārstāvji.
Papildus darbam ar diasporu režīma atbalstam tiek īstenots aktīvs darbs ar medijiem. Zem vēstniecības piesega strādājoši izlūkdienesta virsnieki veido noteiktu žurnālistu loku, ar ko tiek uzturēta pastāvīga sadarbība, piedāvājot tiem iespēju doties pieredzes apmaiņas tūrēs, saņemt īpaši sagatavotus materiālus, ekskluzīvas intervijas. Lai arī izlūkdienesta virsnieki tiešā veidā nenosaka, kādi raksti vai sižeti žurnālistiem būtu jāveido, tomēr attiecības tiek turpinātas tikai ar tiem mediju pārstāvjiem, kuru materiāli ir ieturēti draudzīgi.
Krievijas Federācijas viens no galvenajiem ārpolitikas mērķiem ir lielvaras statusa nodrošināšana un uzturēšana starptautiskajās attiecībās. Saskaņā ar 2013.gada februārī prezidenta apstiprināto Krievijas ārpolitikas koncepciju šī mērķa sasniegšanai attiecībās ar kaimiņvalstīm tiek izmantotas tautiešu organizācijas, “maigās varas” metodes, kā arī ideoloģizēta cīņa par vēstures jautājumu interpretāciju atbilstoši Krievijas interesēm.
Pārskata periodā SAB uzmanības lokā nonāca vairākas organizācijas un personas saistībā ar dažādām, pret Latviju vērstām aktivitātēm, kas bijušas orientētas uz Latvijas iekšpolitikas ietekmēšanu, konkrētu procesu un notikumu iniciēšanu un virzīšanu, kā arī negatīvu Latvijas tēla veidošanu. Tāpat tika novērotas vairākas pret Latviju vērstas mērķtiecīgas propagandas kampaņas, kuru īstenošanā bija iesaistīti ārvalstu mediji un speciāliem uzdevumiem veidotas organizācijas.
2012. gada pirmajā pusē vairākas Krievijas institūcijas turpināja īstenot aktīvos pasākumus, kuru mērķis bija sabiedrības un lēmumu pieņēmēju noskaņošana pret dalību Visaginas AES projektā. Viena no organizācijām, kas īstenoja pasākumus negatīva sabiedrības viedokļa veidošanā šajā jomā bija Sanktpēterburgas sabiedrisko attiecību kompānija Krievijas Baltijas mediju centrs. Kompānijas pārstāvji meklēja sadarbības partnerus reģionālo mediju vidū, lai sadarbībā ar tiem izvērstu pret Visaginas AES celtniecību vērstas kampaņas.
Cits aktīvo pasākumu virziens bija veicināt sabiedrībā diskusijas par Latgales reģiona atšķirību no pārējās Latvijas. Diskusijas tika veicinātas, organizējot atsevišķu ekspertu izteikumus par šī reģiona etniskajām, ekonomiskajām vai vēsturiskajām atšķirībām, un veidojot publicitāti šiem izteikumiem. Zīmīgi, ka Latvijas krievvalodīgo tiesību aizstāvja A.Gapoņenko grāmatas “Latgale: citas esības meklējumos” prezentāciju, kurā tika popularizēta doma par latgaļiem kā patstāvīgu tautu, kas aktualizē autonomijas nepieciešamību, Maskavā organizēja un vadīja SAB identificēts Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta virsnieks Dmitrijs Jermolajevs, par kuru SAB ir informējis iepriekšējos pārskatos.
Tradicionāli Krievijas institūciju īstenotu informācijas kampaņu tematika ir mēģinājumi Latviju apsūdzēt nacisma ideju atbalstīšanā, cilvēktiesību neievērošanā, kā arī mēģinājumi Latvijai piedēvēt ekonomiskas neveiksmes, kas saistītas ar dalību Eiropas Savienībā. Veidojot propagandas kampaņas, Krievijas mediji, eksperti un amatpersonas savus izteikumus nereti pamato ar dažādu nevalstisku organizāciju veidotiem faktu apkopojumiem. Savukārt šādu apkopojumu veidošanai finansējums nevalstiskajām organizācijām tiek piešķirts no Krievijas budžeta līdzekļiem tautiešu atbalstam.
Pārskata periodā darbu sāka divi jauni fondi, ar kuru starpniecību Krievija oficiāli un dažkārt slēpti atbalsta Krievijas interesēs strādājošos aktīvistus un nevalstiskās organizācijas, izmantojot galvenokārt Krievijas valsts budžeta līdzekļus. Ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu atbalsta un aizstāvības fonds sniedz informatīvo, organizatorisko, finansiālo un juridisko atbalstu ārpus Krievijas mītošajiem tautiešiem. Arī Latvijā 2012.gadā vairākas organizācijas, kuras publiskajā telpā ilgstoši izplata nepilnīgu un tendenciozu informāciju par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju un nepilsoņu tiesību pārkāpumiem, ir saņēmušas šī fonda finansējumu.
Savukārt Gorčakova vārdā nosauktais publiskās diplomātijas atbalsta fonds (Gorčakova fonds) kā starpnieks īsteno valsts atbalstu sabiedriskajām organizācijām, kas darbojas ārpolitikas jomā. Gorčakova fonds finansiāli atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir imitēt pilsoniskās sabiedrības un ekspertu atbalstu Krievijas ārpolitikai un arī iekšpolitiskajiem procesiem. Gorčakova fonds finansē konferences un forumus, veido zinātniski izglītojošas programmas, kuru ietvaros ar mērķtiecīgi atlasītu auditoriju strādā Krievijai un tās ārpolitikai lojāli eksperti.
Telefonu noklausīšanās iekārtu izmantojusi Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvalde (iniciējusi 37,7% no visām noklausītajām sarunām), DP (17,2%), SAB (13,1%), Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde (12,1%), KNAB (6,5%), Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvalde (4,3%) un MIDD (3,9%).