Somijas ekonomiku pamatīgi ietekmējušas ne tikai Eiropas Savienības (ES) un Krievijas savstarpējās sankcijas, bet arī Krievijas rubļa kritums. Piemēram, tūristu skaits no Krievijas pērnā gada nogalē ir samazinājies par 30%. Tā nebūt nav vienīgā nozare, kas cietusi zaudējumus. Lielā atkarība un līdz šim veiksmīgā sadarbība ar lielvalsti Somijai joprojām neļauj skaidri un kategoriski nostāties ES pusē, kad runa ir par jaunām iespējamām sankcijām.
Tā kā Somija ir ES dalībvalsts, šajā jautājumā tai nav pārāk lielas izvēles iespējas. To jūt arī somu uzņēmēji, neslēpjot, ka ir nobažījušies. Arī oficiālajā vizītē plašajai Latvijas uzņēmēju delegācijai pretī bija vēl lielāks somu uzņēmēju pulks, par ko biznesa forumā pārsteigumu neslēpa arī mūsu prezidents Bērziņš.
Somijas uzņēmēji jau laikus sākuši meklēt alternatīvus tirgus, to skaitā arī biznesa paplašināšanas iespējas Latvijā. Jaunākie dati atklāj, ka tirdzniecības apjoms starp Somiju un Latviju palielinās, sasniedzot teju 800 miljonu eiro. Tiesa gan, lielāko daļu veido Somijas imports uz mūsu valsti. 2014. gada deviņos mēnešos Somijas imports palielinājās gandrīz par 25% salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu 2013. gadā, tomēr mūsu eksports uz šo valsti samazinājies par 14%. Visticamāk, šie skaitļi būs citādi, kad tiks apkopoti dati par gada nogali un šī gada sākumu. Rubļa vērtības kritums liek sarosīties arī tiem Latvijas uzņēmumiem, kurus Krievijas embargo neskar.
Arī energofirma Jauda Somijā meklē eksporta izvēršanas iespējas. Uzņēmums pirmās transformatoru apakšstacijas Helsinkiem piegādāja pērnā gada nogalē, tagad tiek veiktas iestrādes jauniem projektiem.
"Latvijas uzņēmumam, kas strādā elektroenerģijas biznesā, situācija nav vienkārša, jo Latvijā mums ir viens elektrotīkls – Sadales tīkli –, Somijā ir 84 šādas organizācijas. Pašos Helsinkos ir trīs, un viņu vēlmes ir atšķirīgas," stāsta Jaudas komercdirektors Ivars Eniņš un atzīst, ka ar standartrisinājumiem šo tirgu iekarot nav iespējams.
Kvalitāte, cena un piegādes izmaksas – tie ir trīs ieroči, kas palīdz konkurēt ar vietējiem. Tā kā uzņēmums ir dibināts 1961. gadā, somi novērtējuši arī uzņēmuma pieredzi.
Somijas – Latvijas Tirdzniecības asociācijas priekšsēdētājs Risto Hieka, atsaucoties uz publikācijām pašmāju ekonomikas izdevumos, īpaši izcēla Latvijas finieri, kura filiāle atrodas Somijā, Sastamalā, un ir liels darba devējs vietējiem iedzīvotājiem. Viņš aicināja nākotnē paplašināt līdzīga veida investīcijas Somijā.
Somijas Ekonomikas ministrs Jans Vapāvuori abu valstu attiecības vērtēja globālāk. Viņš salīdzināja ekonomikas, norādot, ka tām ir daudz kā kopīga – tās ir atvērtas un uz eksportu orientētas. Ministrs izcēla, ka abu valstu darbakārtībā nozīmīgu vietu ieņem arī inovācijas.
"Tas ir labs pamats sadarbībai dažādās jomās. Mūsu sadarbību atvieglo gan ģeogrāfiskais novietojums, gan arī vienota valūta. Fakts, ka Latvija patlaban ir ES prezidējošā valsts, mūsu sadarbību padara vēl dziļāku. Mums ir saistošas Latvijas kā prezidējošās valsts prioritātes – konkurētspējīga, disciplinēta un spēcīga Eiropa. Ja mēs būtu prezidējošā valsts, mūsu uzsvari būtu ļoti līdzīgi," viņš sacīja.
Viņš vairākkārt izcēla, cik nozīmīgs partneris Somijai ir Latvija, ka pie mums darbojas vairāk nekā 370 somu uzņēmumu un dažiem Baltijas valstis ir vienīgais tirgus.
Visu žurnālistes Aļonas Zanderes rakstu Sadoties rokās ar kaimiņiem lasiet pirmdienas, 2. februāra, laikrakstā Diena!