"Kā par sporta nozari atbildīgais ministrs vēlos, lai Latvijas sports ir ar ambicioziem mērķiem, tāpēc reizē ar kapsulas iemūrēšanu mums ir iespēja šo stadiona Daugava attīstības projektu nodēvēt par Latvijas sporta infrastruktūras vissvarīgāko objektu. Stadionam ir jākļūst par nacionālo lepnumu – par vietu, kurā sportisti gūst iedvesmu sasniegumiem un vietu, kurā sabiedrība jūtas piederīga Latvijai," saka ministrs. Ar svinīgo kapsulas iemūrēšanu mēs nākamajām paaudzēm nododam vēstījumu ne tikai par to, ka Latvijas sports ir bijis panākumiem bagāts, bet arī par to, ka valstiska līmeņa atbalsts sporta nozarei ir apliecinājums jauniem sasniegumiem un vietai, kura vieno Latvijas sportistus un līdzjutējus.
Kopš stadiona Daugava uzbūvēšanas 1927.gadā tas ir bijis aculiecinieks daudziem vēsturiskiem panākumiem, leģendāru sportistu triumfiem un rekordiem. Vienlaikus stadions Daugava kļuvis par mājvietu plašajai Latvijas dejotāju saimei, kas ar krāšņiem koncertiem priecē un sniedz saviļņojošas emocijas dziesmu un deju svētkos. Tāpēc jo īpašs prieks, ka jau nākamgad pirmais no Daugavas stadiona vērienīgās attīstības posmiem būs pabeigts un 2018. gada vasarā šī vieta kļūs par centrālo laukumu XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku dalībniekiem un skatītājiem. Vēl jo vairāk - Daugavas stadiona rekonstrukcijai ir arī simboliska nozīme, jo tā tiek realizēta Latvijas simtgadei veltītā projekta ietvaros.
Stadions ticis atjaunots vairākas reizes: 1958.gadā, deviņdesmito gadu vidū un daļēji arī 2008.gadā, bet nu tas ir vēsturisku pārmaiņu priekšā – līdz 2022.gadam to pilnībā rekonstruēs un stadions kļūs par modernāko un lielāko komplekso sporta objektu Latvijā. Zīmīgi, ka šīs pārmaiņas aizsākas stadiona deviņdesmitajā jubilejā un Latvijas simtgadi Daugavas stadions ievadīs ar atjaunotām, plašākām tribīnēm, lai uzņemtu dziesmu un deju svētku dalībniekus un skatītājus.
Uzsākot sarunas par VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions rekonstrukcijas nepieciešamību, Izglītības un zinātnes ministrija kā stadiona īpašniece izstrādāja, pamatoja un aizstāvēja nepieciešamību stadiona rekonstrukcijas projektam piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Šīs iniciatīvas tika iestrādātas gan Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam, gan Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam. Īpaši būtisks ir arī 2015.gada 11.novembrī Ministru kabinetā apstiprinātais konceptuālais ziņojums par Daugavas stadiona teritorijas revitalizācijas programmas Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē īstenošanu. IZM arī piešķīra papildu līdzekļus, lai nodrošinātu projekta īstenošanas uzsākšanai nepieciešamo sagatavošanās darbu finansēšanu.
2016.gadā valdība atbalstīja IZM ierosinājumu Daugavas stadionam piešķirt nacionālo interešu objekta statusu. Daugavas stadionam ir piešķirts arī nacionālās sporta bāzes statuss. Īpaša statusa noteikšana atspoguļo stadiona nacionāla līmeņa daudzfunkcionālu nozīmi gan Latvijas kultūras, gan sporta sabiedrības dzīvē.
IZM ir izstrādājusi Daugavas stadiona teritorijas attīstības stratēģiju, kas paredz līdz 2022.gadam stadiona teritorijas uzlabošanai atvēlēt 50 miljonus eiro (t.sk. Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļi 40 miljonu eiro apmērā). Līdz 2022. gadam stadionu pilnībā atjaunos un pārveidos – tiks izveidotas jaunas papildu tribīnes un izbūvēta virkne jaunu objektu – multifunkcionāla halle dažādiem sporta veidiem, jauna ledus halle, jauna slēgtā vieglatlētikas manēža, tiks pilnībā atjaunots vieglatlētikas treniņu laukums un stadiona sporta laukums, kā arī veikti nozīmīgi teritorijas labiekārtošanas darbi. Papildus tiks izbūvēta arī jauna park&ride auto stāvvieta un sakārtota apkārtējā pilsētas infrastruktūra. Projektu īsteno VSIA Kultūras un sporta centrs Daugavas stadions sadarbībā ar Rīgas pilsētas pašvaldību.